Vīnes atkarības klīnika krustcelēs: nākotne pēc pārdošanas nav skaidra

Vīnes atkarības klīnika krustcelēs: nākotne pēc pārdošanas nav skaidra

Pēdējos mēnešos ziņu virsrakstus ir nokļuvis Vīnes Antona Prokša institūts, viena no Eiropas slavenākajām atkarības klīnikām. Kopš tā pārveidošanas septembrī, ko pavadīja daudzveidīgs terapijas klāsts, institūts ir saskāries ar neskaidru nākotni: veselības aprūpes sniedzējs Vamed plāno institūtu pārdot. Pašlaik klīnikā tiek ārstēti aptuveni 250 pacienti, galveno uzmanību pievēršot alkohola un citām atkarībām.

Atrašanās vieta Vīnē-Liesingā, kas nesen tika atjaunota, ir ne tikai zināma vietējā mērogā, bet tai ir arī valsts nozīme. Vamed pieder 60 procenti akciju, bet 40 procenti pieder Antona Prokša fondam, kuru cita starpā atbalsta Vīnes pilsēta un Darba kamera. Nozarē bija spraigas diskusijas par Vamed nodomiem institūtu pārdot.

Pārdošanas attīstība

Pavasarī kļuva zināms, ka Vameds vēlas institūtu kopā ar 20 citām rehabilitācijas iestādēm pārdot Francijas privātā kapitāla kompānijai PAI. Neskatoties uz sabiedrības sašutumu, jo īpaši no Vācijas veselības ministra Karla Lauterbaha, kurš fondu raksturoja kā "sienāzi", pārdošana tika daļēji atsaukta. Uz 1.oktobri PAI pārņemtas kopumā 14 iestādes, savukārt septiņas iestādes, tostarp Antona Prokša institūts, netika pārdotas. Ar nesen saņemto notariālo aktu šobrīd notiek juridiskas darbības, lai beidzot pabeigtu pārdošanu.

Iespēja, ka Antona Prokša fonds varētu iegūt pats Vamed akciju, pastāv, taču joprojām nav skaidra. Vīnes pilsēta, iespējams, varētu uzņemties vadību un, iespējams, integrēt klīniku Vīnes Veselības asociācijā. Šis variants klīnikai varētu nozīmēt fundamentālas izmaiņas un tomēr nes sev līdzi arī izaicinājumus, jo institūts atradās biržā kotēta investora pakļautībā un tagad to varēja iegādāties cita starpā biržā nekotēti uzņēmumi.

Ekonomiskie izaicinājumi

Antona Prokša institūtam pērn nācies fiksēt 840 000 eiro finansiālus zaudējumus, ko lielā mērā izraisījuši renovācijas darbi. Dienas likmi pacientiem sedz sociālā apdrošināšana, bet institūtam ir jācīnās, lai gultas būtu pietiekami piepildītas. Stabila pacientu noslogojuma saglabāšana ir būtiska, lai nodrošinātu klīnikas ekonomisko pamatu un nodrošinātu piedāvājuma kvalitāti.

Spiediens uz klīniku ir palielinājies arī saistībā ar baumām par iespējamiem pircējiem, piemēram, Vinzenz Group vai citiem veselības aprūpes nozares spēlētājiem. Lai gan šādas iegādes bieži vien ir vērstas uz peļņas palielināšanu, darbinieki pauž bažas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt pacientu aprūpes kvalitāti. “Agrāk mēs bijām daudz vairāk kā rehabilitācijas iestāde un tagad esam kļuvuši daudz vairāk par slimnīcu,” par ārstniecības prakses maiņu stāsta darbiniece.

Šajā kontekstā pilsētas padomnieks veselības jautājumos Pīters Hakers paudis bažas, ka īpašumtiesību maiņa varētu būt vērsta uz rentabilitāti, nevis uz pacientu labklājību. Darbinieki iestājas par pilsētas vai bezpeļņas organizāciju pārņemšanu un pieprasa, lai no veselības aprūpes tirgus tiktu izslēgtas iestādes, kas meklē tikai īstermiņa peļņu.

Nākamais posms būs ļoti svarīgs Antona Prokša institūta nākotnei. Iesaistītajiem dalībniekiem, gan valsts, gan privātajiem, ir jārod risinājums, kas nodrošina gan pacientu aprūpi, gan darbinieku intereses. Gaidīsim un skatīsimies, kā situācija attīstīsies un kādi lēmumi tiek pieņemti, lai uzturētu šīs atkarību klīnikas svarīgo darbu.