Suche
Mein Konto
Tramps paziņo par Divpadsmit dienu kara” beigām – nekādu jaunu konfliktu nav redzams!
ASV prezidents Tramps pasludina Izraēlas un Irānas konfliktu par beigtu. Irāna reaģē uz uzbrukumiem; iespējamās sekas reģionā.
Tramps paziņo par Divpadsmit dienu kara” beigām – nekādu jaunu konfliktu nav redzams!
Pašlaik notiekošajā konfliktā starp Irānu un Izraēlu ASV prezidents Donalds Tramps šodien nāca klajā ar ievērojamu paziņojumu. Viņš pauda pārliecību, ka konflikts, ko viņš raksturoja kā “divpadsmit dienu karu”, ir beidzies. Tramps netic nākotnes konfliktiem un nesenos militāros uzbrukumus Irānas kodolobjektiem salīdzina ar Hirosimas un Nagasaki atombumbu sprādzieniem Otrā pasaules kara laikā. Prezidents uzsver, ka šīs ASV spēku operācijas izbeidza karu, lai gan ziņojumi no Irānas runā par 627 bojāgājušajiem un 4870 ievainotajiem, savukārt cilvēktiesību tīkls HRANA lēš pat vairāk nekā 1000 bojāgājušo, no kuriem lielākā daļa ir Teherānā.
Tomēr konflikts ir izraisījis arī starptautisku reakciju. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči asi nosodīja ASV uzlidojumus trim Irānas kodolobjektiem, nosaucot tos par "agresīvu rīcību" un "briesmīgu noziegumu". Viņš brīdināja par "pastāvīgām", "bīstamām" un "tālejošām" sekām. Šajā kontekstā Araghchi aicināja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi saistībā ar iespējamu ANO Drošības padomes rezolūcijas 2231 pārkāpumu.
Reģionālais konteksts un militārā darbība
ASV uzlidojumi, kas tika veikti ar slepenajiem bumbvedējiem B-2, bija vērsti uz kodolobjektiem Fordovā, Natanzā un Esfahānā. Tramps šo misiju nosauca par "ļoti veiksmīgu" un paziņoja, ka ASV bumbvedēji ir "pilnībā iznīcinājuši" kodolobjektus. ASV uzbrukumu laikā notika vēl viena raķešu apmaiņa starp Izraēlu un Irānu, pat desmit dienas pēc konflikta sākuma. Tramps brīdināja Irānu par atriebību un draudēja ar pārāku atbildi, vēl vairāk palielinot spriedzi.
Sarunas par iespējamo kodolvienošanos starp Irānu un ASV notika dažas dienas pirms ASV uzbrukumiem, taču tagad uzbrukumu dēļ tās ir apturētas. Irānas prezidents Masuds Pešeškjans nosauca ASV par šo uzbrukumu "galveno ierosinātāju" un aicināja sabiedrību apvienoties pret Izraēlas un ASV ofensīvu.
Reakcijas un ceļš uz pamieru
Neraugoties uz uzbrukumiem un konflikta situācijas saasināšanos, Tramps paziņoja, ka apsver pamieru, kas stātos spēkā 24 stundu laikā. Šī deeskalācijas stratēģija varētu palīdzēt mazināt saspringto situāciju, jo īpaši tāpēc, ka Katarai ir arī starpnieka loma. Gan Izraēla, gan Irāna ir apstiprinājušas pamieru, taču joprojām nav skaidrs, vai abas puses to patiešām ievēros.
Neskatoties uz prezidenta pārliecību, ka konflikts ir beidzies, aptauja liecina, ka 60% ASV aptaujāto iebilst pret iesaistīšanos karā Tuvajos Austrumos. Kritiskas balsis nāk ne tikai no MAGA kustības, bet arī no republikāņu likumdevējiem, kuri pauž bažas par Trampa militāro pieeju. Baltais nams ir aizstāvējis uzbrukumu kā ierobežotu operāciju, nevis kara pieteikšanu.
Ģeopolitiskās sekas ir tālejošas, īpaši, ja apsver iespēju turpmākiem Irānas atbalstīto grupu uzbrukumiem vai hakeru uzbrukumiem. Eksperti brīdina, ka Irāna varētu bloķēt arī Hormuzas šaurumu, kam būtu ilgstoša ietekme uz globālo naftas tirdzniecību. Eiropas sabiedrība uz šo situāciju reaģē ar bažām, jo bija pārsteigta par ASV iejaukšanos un redz tās iespējas ietekmēt konfliktu ierobežotas.
Kontekstā, ko raksturo nenoteiktība, Tramps uzsver savu miera uzturētāja lomu, savukārt politiskā stabilitāte ASV ir atkarīga no pašreizējā pamiera trausluma. Pagrieziena punkts konfliktā iezīmē jaunu fāzi militārajā konfliktā, kurā šobrīd aktīvi darbojas ASV.