Tramps apšaudē: tiesnesis pasludina Nacionālās gvardes izvietošanu par nelikumīgu!
ASV tiesnesis pasludina Trampa Nacionālās gvardes izvietošanu Losandželosā par nelikumīgu, ko kritizēja gubernators Ņūsoms.

Tramps apšaudē: tiesnesis pasludina Nacionālās gvardes izvietošanu par nelikumīgu!
Nesenā tiesiskā strīdā ASV tiesnesis nolēma, ka prezidenta Donalda Trampa Nacionālās gvardes izvietošana Losandželosā ir nelikumīga. Šis spriedums pieņemts masveida protestu laikā pret Trampa migrācijas politiku un militāro spēku izmantošanu pilsētu teritorijās. Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms, kurš iebilda pret Nacionālās gvardes izvietošanu, bija kritisks un skaidri norādīja, ka militāros spēkus nevajadzētu izvietot pilsētas ielās. Nelielā laikraksta ziņojumā uzsvērts, ka gubernators Ņūsoms pēc tam iesniedza steidzamu pieteikumu, lai izslēgtu Nacionālo gvardi no ASV imigrācijas iestāžu ICE reidiem.
Tiesnesis Čārlzs Breijers paziņoja, ka operācija pret Kalifornijas gubernatora vēlmēm ir pretrunā ar konstitūciju. Saskaņā ar Zeit Online, Breiers izdeva rīkojumu, pieprasot Trampam līdz piektdienas pusdienlaikam atdot Ņūsomam kontroli pār Nacionālo gvardi. Tiesnesis bija nolēmis, ka protesti, kas izcēlās Losandželosā par pretrunīgi vērtēto ICE reidu Dienvidcentrālajā daļā, nevar tikt uzskatīti par "sacelšanos", ko Tramps izmantoja, lai attaisnotu savu rīcību. ASV valdība nekavējoties paziņoja, ka pārsūdzēs šo spriedumu.
Protestu konteksts
Protesti Losandželosā sākās, reaģējot uz pretrunīgi vērtēto ASV imigrācijas aģentūras ICE reidu. Tiek ziņots, ka to rezultātā ASV valdība mobilizēja vairāk nekā 4000 zemessargu un 700 jūras kājnieku. Šīm vienībām jāpaliek pilsētā, līdz tiks novērsti "draudi", un plānotā izvietošana ilgs ne vairāk kā 60 dienas. Nacionālā gvarde, militārā rezerves vienība un daļa no ASV bruņotajiem spēkiem, parasti tiek dislocēta dabas katastrofu un ārkārtas situācijās, taču pašreizējā izvietošana bez gubernatora piekrišanas ir bezprecedenta.
Teorētiski prezidentam ir tiesības uzņemties Zemessardzes vadību kara vai valsts mēroga ārkārtas situāciju gadījumā. Tomēr praksē kopš 1965. gada neviens ASV prezidents nav aktivizējis valsts Nacionālo gvardi pret gubernatora izteiktajām vēlmēm. Šis apstāklis rada svarīgus konstitucionālus jautājumus, kas ir apskatīti NADR analīzē par Nacionālās gvardes lomu un tās izvietošanu.
Sociālās un politiskās sekas
Reakcijas uz Zemessardzes izvietošanu ir dažādas. Papildus gubernatoram Ņūsomam arī civiltiesību organizācijas, piemēram, ACLU, ir paziņojušas, ka tās veiks tiesiskas darbības pret pilsētas militarizāciju. Analītiķi brīdina, ka šādas operācijas liecina par bīstamu imigrācijas politikas militarizāciju un tām var būt ilgtermiņa negatīvas sociālās sekas. Kongresā ir sagaidāma politiskā pretestība, jo atkal ir uzliesmojušas debates par militārpersonu lomu iekšzemē. Šo lēmumu juridiskās un sociālās sekas, visticamāk, būs tālejošas un liek apšaubīt varas sadalījumu un likuma varu ASV.