Maģiski mirkļi: Pippo Pollina iedvesmo cilvēkus Imst ar savām dziesmām

Maģiski mirkļi: Pippo Pollina iedvesmo cilvēkus Imst ar savām dziesmām

Pippo Pollina ar savu dvēselisku mūziku pirmdienas vakarā priecēja skatītājus Imstas pilsētas estrādē. Mākslinieks, kurš mūs apdāvināja ar ģitāru un klavierēm, ar solo programmu un jauno albumu “Nell’attimo – attimo” pavēra vietu dziļajiem tekstiem un stāstiem. Šajā vakarā, kas norisinājās jubilejas cikla “Mākslas klubam Imst 40 gadu” ietvaros, nepārprotami tika svinētas miera, kopības un tolerances tēmas - vēstījumi, kas mūsdienās ir īpaši nozīmīgi.

Pollinas spēcīgā, bet maigā balss pavēra durvis uz neaizmirstamām skaņu pasaulēm. Katra dziesma nebija tikai dziesma, bet gan stāstījums par viņa pieredzi, kas aptver vairāk nekā 60 dzīves gadus, tostarp viņa laiku starptautiskajā dziedātāju un dziesmu autoru arēnā. Publika tika aizkustināta tieši, un likās, ka Polīna prasmīgi lika izjust visas emocijas. Viņa dziesmu teksti ir par ilgām pēc brīvības un apņemšanos pēc miera – sapņiem, pēc kuriem viņš cītīgi dzenas. Vakars bija spēcīgs apliecinājums viņa spējai skaidri un spēcīgi nodot lielas tēmas, padarot tās neaizmirstamas un rosinošas pārdomām.

Mākslinieks un viņa stāsti

Ar savu programmu “Solo koncertā” Pollina ne tikai aplūkoja viņa pagātnes darbus, bet arī sūtīja klausītājus dzīvā ceļojumā caur viņa māksliniecisko darbu. Sicīliešu izcelsmes mākslinieks, kurš tagad dzīvo Šveicē, savas dziesmas pavadīja ar stāstiem un vizuāliem elementiem, tostarp fotogrāfijām un tekstiem, kas pievēršas viņa pirmsākumiem un mākslinieciskajai attīstībai. Tehniskie pārklājumi atgādināja svarīgus kompanjonus, piemēram, Konstantīnu Vekeru un Palermo akustisko kvintetu, un radīja rosinošu atmosfēru.

Īpaši spēcīgs bija melanholisko un dzīvespriecīgo skaņu efekts, ko Pollina meistarīgi apvienoja savā repertuārā. Viņa dziesmas bija no “Mare, Mare, Mare” līdz “Il Giorno Del Falco” un “Dziesma mūs nes pāri robežām”. Šādā vakarā klausītāji varēja iegrimt viņa mūzikas emocionālajās dzīlēs, līdz ar to viņš varēja pilnībā attīstīt savu vēstījumu spēku ar savām klusākajām, sociāli kritiskajām dziesmām.

Neaizmirstama pieredze

Pollina piedāvāja klausītājiem ne tikai koncertu, bet arī dāvanu, kas pārspēja brīdi. Vakaram bija raksturīga tuvība, ko vēl vairāk pastiprināja viņa ilggadējā saikne ar Imstu. Atmosfēra bija jūtama, kad viņš beigās bez tehniska pastiprinājuma klausītāju vidū nospēlēja “A mani basse”. Šajā gandrīz maģiskajā brīdī pazuda visa distance – palika tikai viņa mūzikas būtība. Tas bija spēcīgs brīdis, kas pierādīja, cik spēcīgas var būt pat visklusākās skaņas un kā mūzika savieno cilvēkus. Dzimis koncerts, kas paliks atmiņā tālu pēc šī vakara.