Apturiet valsts naudu: Šmits vēršas pret Dodiku un RS!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Kristians Šmits pārtrauc finansējumu SNSD un Republika Srpska, lai cīnītos pret separātistiskām tendencēm Bosnijā un Hercegovinā.

Apturiet valsts naudu: Šmits vēršas pret Dodiku un RS!

2025. gada 25. aprīlī tika paziņots, ka ir pārtraukta valsts līdzekļu izmaksa SNSD (Serbijas Demokrātiskajai partijai) un Apvienotajai Srpskai. Par šādu Bosnijas un Hercegovinas augstā pārstāvja Kristiana Šmita lēmumu ceturtdien Sarajevā paziņoja. Šī pasākuma mērķis ir cīnīties pret separātistu kustībām Bosnijas un Hercegovinas Serbijas daļā, kuras pēdējā laikā ir palielinājušās.

2024.gadā SNSD no valsts budžeta saņēma vairāk nekā divus miljonus konvertējamo marku (apmēram vienu miljonu eiro), bet United Srpska saņēma 395 141 konvertējamo marku (aptuveni 202 000 eiro). Priekšvēsture: vidējā alga Bosnijā 2024. gada janvārī bija 1328 konvertējamās markas (679 eiro). Tādējādi šie finanšu resursi ir nozīmīgs atbalsts Serbu Republikas prezidenta Milorada Dodika separātiskajiem uzskatiem, kurš neatzīst Šmita leģitimitāti.

Juridiskie konflikti un drošības situācija

Dodikam šobrīd ir radušās juridiskas problēmas, jo pret viņu, Serbu Republikas premjerministru Radovanu Viškoviču un parlamenta priekšsēdētāju Nenadu Stevandiču martā tika izdoti aresta orderi par uzbrukumiem Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālajai kārtībai. Šī politiskā spriedze vēl vairāk saasinājās, kad Valsts policijas vienības SIPA mēģinājums aizturēt Dodiku trešdienas vakarā cieta neveiksmi lojālo RS policistu pretestības dēļ.

Turklāt drošības situācija Bosnijā un Hercegovinā ir ārkārtīgi saspringta. Milorads Dodiks tiek notiesāts ne tikai par viņa separātistu likumiem, kuru mērķis ir atdalīt Serbu Republiku no valsts kopumā, bet arī par Srebreņicas genocīda noliegšanu. Šis notikums, kurā 1995. gadā tika noslepkavoti vairāk nekā 8000 musulmaņu, ir atstājis dziļas brūces reģionā līdz pat mūsdienām.

Starptautiskās reakcijas un turpmākā attīstība

Satraucoša ir starptautiskā reakcija uz Dodika rīcību. ASV valsts sekretārs Marko Rubio Dodika plānus raksturoja kā draudus Bosnijas un Hercegovinas drošībai un stabilitātei. Balkānu eksperts Vedrans Dzihičs iebilda, ka Dodiks paļāvās uz nepareizu jaunās ASV valdības atbalstu, kas izrādījās nepareizs spriedums. Reaģējot uz pieaugošo spriedzi, ES militārā misija Eufor paziņoja par savu spēku “pagaidu pastiprināšanu”; Pašlaik ir izvietoti aptuveni 1500 karavīru no 24 valstīm, tostarp līdz 50 vāciešiem.

Turklāt NATO plāno, ka tās ģenerālsekretārs Marks Rute dosies uz Sarajevu. ES delegācija ir aicinājusi deeskalēt situāciju. Šīs nestabilās situācijas apstākļos Srebreņicas memoriālais centrs ir slēgts līdz turpmākam paziņojumam, kamēr 2024. gadā ir paredzēta starptautiskā Srebreņicas genocīda atceres diena. Pēc šiem notikumiem Piemiņas centrs aicināja valsts vadību nodrošināt visu iedzīvotāju drošību, sākot no Srebrenicas.