Klemens Meijers par vācu grāmatas balvu: emocijas un iztika

Klemens Meijers par vācu grāmatas balvu: emocijas un iztika

atklātā un emocionālā sarunā ar Volfgangu Höbelu par Spiegel , rakstnieks Klemens Meijers izteica dusmas par vācu grāmatas balvas zaudēšanu. "Tas ir sūds, nesavaldība," viņš teica, atstājot bez šaubām, ka bezjēdzība viņam ir eksistenciāla krīze. Jau apbalvošanas ceremonijā viņš dusmīgi atstāja zāli, kas izraisīja sarunu. Meijers uzsvēra, ka literatūrai bija atļauts izskaust un atsaucās uz kaislīgajiem 47. grupas konfliktiem, kas mēdza atvērt emocijas un domstarpības.

Viņš pauda bažas, ka daudzi literārajā biznesā diez vai var saprast, kā ir dzīvot ar parādiem un finansiālām vajadzībām. Pašlaik viņam ir tikai 4000 eiro kontā, un tas situāciju viņam vēl jo grūtāku. "Man ir jāinformē šķiršanās un ir jāuzglabā 35 000 eiro nodokļu parādi," sacīja autors, kurš grāmatas balvas rezultātā lielisku cerību uz finansiālu uzlabojumu.

Frankfurtes grāmatu gadatirgus uzmanības centrā

Pa to laiku grāmatu gadatirgus turpina notikt Frankfurtē, kas šogad tiek uztverta ar jauktām jūtām. Andreas Platthaus no faz ziņojumiem par tukšiem koridoriem tirdzniecības apmeklētājiem, savukārt jaunie lasītāji nedēļas nogalē jaunie lasītāji pārspēja “jaunos pieaugušos”. Neapmierinātais komentētājs apraksta augsta gaisa un slikta garastāvokļa kombināciju: mazāk un mazāk izstādes dalībnieku, pieaugošās statīva maksas un satura saplacināšanu, kas sajaucas ar analfitālas stendiem.

Kathleen Hildebrand no Süddeutsche Zeitung tikmēr atklāja, ka grāmatu nozares nākotne, iespējams, lielākoties būs sieviešu rokās. Džūdita fon Sternburga bija intensīvāk izturējusies pret Itālijas paviljonu, braucot uz gadatirgu un novērojot, ka saspringtās diskusijas par Itālijas kultūru ārpus oficiālās programmas ir vairāk ievērotas nekā iekšienē. Šie novērojumi parāda, ka kultūras strāvas ir dinamiskas un sarežģītas, izņemot tradicionālo grāmatu gadatirgus estētiku.

Šķiet, ka literatūrā arī dzimumu lomu aploksnes ietekmē tēmas, kurās šobrīd dominē. Divi rakstnieki, Sebastians Šmits un Klemens Böckmann, izvirza jautājumu faz , kur tēvi ir palikuši pašreizējā literatūrā. Lai arī paternitātes tematiskā pārbaude pašreizējā literatūrā gandrīz neeksistē, tā spēj rīkoties padomdevējā literatūrā un sociālajos medijos, kur tā tiek iestudēta kā viegla un rotaļīga tēma.

Spriedze argumentā par patruļatoriem atspoguļo to, kā sabiedrība apšauba un attīsta pašreizējās dzimumu lomas. To var redzēt arī literārajos strīdos, kas ņem vērā tēva lomu plašākā kontekstā. Pirms var būt padziļināta tēvu un bērnu attiecību analīze, tas prasa stāstu, kas atspoguļo šo attiecību grūtības un sarežģītību.

Citā kontekstā Pols Jandls pārbaudīja Pītera Handke piezīmju grāmatiņas, kas tika izveidotas no 1976. gada. Viņš to raksturo kā "lēnuma projektu", kas ir unikāls literatūrā. Handke piešķīrumi nav sevis klarifikācijas vieta, bet gan mēģināja aplūkot pasauli no objektīva viedokļa. Šī rakstiskā pārdomu forma ļauj Handke attīstīt apzinātāku attieksmi pret dzīvi un izprast saikni starp sevi un tās vidi.

Grāmatu gadatirgus ne tikai sniedz jaunu lasīšanas pieredzi un autorus zem viena jumta, bet arī diskursi par kultūru un tās pašreizējiem izaicinājumiem. Reakcijas uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras nozare, raksturo jaunas atsauksmes un pārskati. Gadatirgim ir potenciāls attīstīties tālāk, bet tajā pašā laikā ir jāaizsargā tās saknes un sākotnēji aizsargātas literārās vērtības.

Daži autori arī pievērsās senās arābu dzejas apspiešanai mūsdienu literārajā ainavā. Tulkotājs Stefans Veidners nožēlo, ka šī nozīmīgā literatūras forma, kurai savulaik bija liela loma Gētē, mūsdienās diez vai ir un brīdina, ka tas joprojām ir ļoti svarīgs mūsu kultūras atmiņai.

Kopumā Frankfurtes grāmatu gadatirgus parāda daudzslāņainu attēlu, ko raksturo emocijas, cerības un kultūras diskursi. Autoru un kritiķu notikumi un novērojumi aizklāj literārās pasaules sarežģītību, kas tiek uztverta ne tikai Frankfurtē, bet arī tālu ārpus tās