Jaunas ES subsīdijas: cīņa par tīru rūpniecību vai vides aizsardzības ilūziju?

Jaunas ES subsīdijas: cīņa par tīru rūpniecību vai vides aizsardzības ilūziju?

Brüssel, Belgien - 2025. gada 27. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma jaunu palīdzības sistēmu tīrā rūpniecības darījuma ietvaros (CISAF). Šī soļa mērķis ir virzīt sabiedrības atbalstu ekoloģiskām un rūpnieciskām izmaiņām Eiropā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta atjaunojamo enerģiju paplašināšanai un tīro tehnoloģiju veicināšanai. Rāmis aizstāj pagaidu sistēmu, kas pastāvēja 2022. gadam, lai tiktu galā ar krīzi un izstrādātu izmaiņas (TCTF).

Jaunie palīdzības noteikumi satur stingras prasības, kas ietekmē atjaunojamo ūdeņradi, energoefektivitāti un zemas emisijas ražošanas tehnoloģijas. Ir jāatbalsta ūdeņraža izmantošana, kas iegūta no vēja un saules enerģijas. Turklāt valsts līdzekļi jāizmanto tādā veidā, lai vismaz 50 % ieplūst zaļajās izmaiņās. Projekti saņem prioritāti, kas uzlabo materiālo efektivitāti. Cleanetech ražotājiem ir pienākums izmantot zemas emisijas ražošanas tehnoloģijas, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.

Kritiskie punkti un izaicinājumi

Neskatoties uz šo progresu, eksperti pauž bažas par jaunajām vadlīnijām. Piemēram, ÖMarews nav pietiekami internēts un tas ir iespējams, lai nodrošinātu vides lietotājus. Turklāt rāmis tiek uzskatīts, ka tas nav pietiekami stingrs, lai nodrošinātu ES klimata mērķus, jo joprojām ir atļautas ieguldījumi fosilā gāzē.

Vēl viens kritisks punkts ir tas, ka ir piemērotas tādas tehnoloģijas kā kodolenerģija un CO2 atdalīšana un uzglabāšana (CCS), savukārt CCS prasības nenodrošina, ka tās tiek izmantotas tikai kā pēdējā iespēja. Cenu samazināšanas pasākumi tiks piemēroti neatkarīgi no enerģijas avota, kas rada bažas par konkurences kropļojumiem. Sociālo un aprites ekonomikas mērķi ir saistoši un grūti izpildāmi.

Mērķi un tirgus stratēģijas

ES cenšas sasniegt visaptverošo mērķi atbalstīt pārmaiņas uz dekarbonizētu nozari. eur-leil uzsver, ka Eiropas rūpniecībai vajadzētu ne tikai atšifrēt, bet arī jāatstāj un jāievada, lai pastiprinātu Kompendijas izturību. ES ekonomika līdz 2050. gadam ir pilnībā jāatdzina, savukārt līdz 2040. gadam par 90 % tiek samazināta neto peldošo mājas gāzes emisiju samazināšana.

Tas prasa ievērojamus gada ieguldījumus 480 miljardu eiro enerģētikas un rūpniecības jauninājumos. Tīro tehnoloģiju un produktu galveno tirgu attīstība tiek veicināta, lai stiprinātu konkurētspēju. Centrālā iniciatīva ir atjaunojamo enerģiju paplašināšana un ražošanas iekārtu izveidošana ES tīrajām tehnoloģijām.

Komisija jau ir sākusi pasākumus, lai mobilizētu privāto kapitālu un vienkāršotu un paātrinātu finansēšanas iespējas. Lai atbalstītu pasākumu ieviešanu, ir paredzēta “ātra procedūra” tīras enerģijas paplašināšanai. Turklāt, lai sasniegtu tīras industrializācijas mērķus, tiek izmantotas starptautiskas partnerības.

Jaunajiem palīdzības rāmja noteikumiem vajadzētu būt spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim, un tajos ietilpst skaidras prasības risku samazināšanai, ieguldot tīras enerģijas projektos. Dalībvalstīm ir arī iespēja izslēgt dotācijas elektrības izmaksām enerģētiskajiem patērētājiem, kuri iegulda dekarbonizācijā. eu Tādējādi tiek īstenota integrējoša pieeja, lai tiktu galā ar izaicinājumiem rūpniecības apgabalā un radīt videi draudzīgu nākotni.