Skolotāji zem spiediena: vardarbība, iebiedēšana un vandālisms skolās pieaug!

Skolotāji zem spiediena: vardarbība, iebiedēšana un vandālisms skolās pieaug!

Pēdējos gados vardarbība skolās Austrijā ir sasniegusi satraucošus apmērus. Saskaņā ar jaunāko OECD-TALIS 2024. gada ziņojumu, 9% Austrijas skolu skolotāju ir skāruši vandālisms, kas ir par 2% vairāk nekā 2018. gadā. Turklāt 3% skolotāju tieši skar skolēnu vardarbība. Šie skaitļi norāda uz pieaugošajām problēmām, ar kurām saskaras skolotāji un studenti.

Vēl viens satraucošs atklājums ir tas, ka 21% skolu katru nedēļu piedzīvo iebiedēšanu. Šo problēmu biežākie cēloņi ir urbanizācija, sociālie trūkumi un valodas barjeras. Turklāt satraucošā statistika liecina, ka 18% vidusskolu vairāk nekā 30% skolēnu ir uzvedības problēmas.

Pārsteidzoši skolotāji un iebiedēšana skolās

Gandrīz divas trešdaļas jauno skolotāju jūtas pārņemti disciplīnas dēļ, kā rezultātā 50% jauno skolotāju stresa līmenis ir dramatiski paaugstināts (par 36%). Tāpēc eksperti aicina organizēt visaptverošākas klases vadības apmācības, lai risinātu aktuālās problēmas. Ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos ļoti cieš gan mācībspēki, gan studenti.

Paralēli bažām skolās notiek arī diskusijas par algu korekcijām valsts sektorā. Austrijas Ekonomikas palāta (WKÖ) nolēmusi palielināt algas saviem 3000 darbiniekiem par 4,2%, neskatoties uz ilgstošo ekonomisko krīzi. Šo lēmumu uzņēmēji kritizē kā pārmērīgu un uzskata par liktenīgu soli, ņemot vērā daudzos bankrotus. Savukārt WKÖ algu palielinājumu pamato, uzsverot, ka korekcijas ilgtermiņā ir mazākas nekā privātajā vai valsts sektorā.

Iniciatīvas žurnālistu atbalstam

Citā jomā partija NEOS aģitē par fonda izveidi bezdarbnieku žurnālistu atbalstam. Tomēr daži kritiķi šo iniciatīvu, ko paredzēts uzsākt mediju komitejām un kuru vadīs Henrike Brandstötter, uzskata par negodīgu. Jāpiebilst, ka citiem bezdarbniekiem līdzvērtīga palīdzība netiek piedāvāta. Fonds tiks finansēts no nodokļu finansētās Wiener Zeitung GmbH rezervēm, kas veido vairāk nekā 20 miljonus eiro. 2026. gadā tiek plānots arī turpmāks mediju finansējums, kas vēl vairāk rosinās diskusijas.

Šie dažādie aspekti iezīmē izaicinājumus pašreizējā sabiedrībā, kur gan izglītības iestādes, gan publiskais sektors saskaras ar būtiskām problēmām.