Izraēla piemin holokausta upurus: cīņa pret Hamas turpinās!

Izraēla piemin holokausta upurus: cīņa pret Hamas turpinās!

2025. gada 24. aprīlī Izraēla ar sirēnu skaņām pieminēs sešus miljonus holokausta upuru ebreju. Tajā brīdī sabiedriskā dzīve uz divām minūtēm apklusa. Premjerministrs Benjamins Netanjahu teica aizkustinošu runu Yad Vashem memoriālā un savās piezīmēs vilka paralēles starp Hamas un nacistiem. Viņš raksturoja Hamas kaujiniekus kā "nacistus kā Hitlers" un atkārtoja nenogurstošo cīņu pret teroristu grupējumu, līdz tiks atgriezti visi ķīlnieki un organizācija tiek likvidēta. Nežēlīgās atmiņas par nacistu laikmetu, kurā laikā no 1933. līdz 1945. gadam tika noslepkavoti aptuveni seši miljoni ebreju, atkal tika prezentētas sabiedrībai.

Tomēr aktuālie notikumi Gazā aizēnoja piemiņas pasākumu. Saskaņā ar Hamas datiem tajā pašā dienā Izraēlas uzlidojumos gājuši bojā vismaz 44 cilvēki, savukārt palestīniešu ziņu aģentūra WAFA kopš agras rīta kopumā ziņoja par 52 bojāgājušajiem. Izraēlas armija paziņoja, ka ir uzbrukusi komandcentram, ko izmantoja "teroristi". Kopš gaisa triecienu atsākšanas un jaunas sauszemes ofensīvas Gazas joslā 2025. gada marta vidū situācija ir saasinājusies. Kopš konflikta sākuma 2023. gada oktobrī ir miruši vairāk nekā 51 000 cilvēku, un Izraēlā joprojām dzīvo gandrīz 120 000 holokaustu izdzīvojušo, kas ir par 13 000 mazāk nekā pērn.

Holokausta piemiņas sarežģītība

Vācu vēsturnieks Dirks Mozuss savā kritiskajā tekstā par holokausta atceres praksi Vācijā pievēršas šīs atceres izaicinājumiem. Pēdējo desmit gadu laikā debates par antisemītismu ir palielinājušās nevis incidentu skaita palielināšanās dēļ, bet gan tāpēc, ka tas ir saistīts ar konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu. Mozus šo piemiņas praksi dēvē par “vācu katehismu”, kurā dominē pašpasludinātie “augstie priesteri”, kuri uzskata holokaustu par unikālu un uzsver atšķirību starp antisemītismu un citiem rasisma veidiem.

Sarežģītā diskusija par antisemītismu un ar to saistītie jautājumi par Izraēlas kritiku daudziem Vācijā ir pretrunīgi vērtēti. Lai gan daži uzskata, ka holokausta piemiņa ir attaisnojums Izraēlas ebreju diskriminācijai pret palestīniešiem, citi aicina pievērsties šim jautājumam niansētāk, kā to dara Mozus. Vēsturnieks vēlētos rosināt citādu vācu atmiņu par holokaustu, kurā ņemtas vērā arī palestīniešu tiesības un ar to saistītie cilvēciskie aspekti.

Atzīšana un cilvēktiesības

Mozus norāda, ka ebreju vidū nav vienotu viedokļu par Izraēlas politiku un daudzi ebreji noraida palestīniešu diskrimināciju. Vācijā bieži tiek apgalvots, ka ebrejiem un Izraēlai vienmēr ir taisnība, kas noved pie problemātiska naratīva. Kritiski tiek vērtēts arī Vācijas valdības atbalsts 2016. gada IHRA dokumentam, kurā Izraēlas kritika klasificēta kā antisemītiska. Iniciatīvas, kas atbalsta vārda brīvību mākslā un zinātnē, tostarp tās, kas atbalsta Izraēlas boikotu, ir ļoti svarīgas, lai diskusija būtu atvērta un daudzveidīga.

Aspekti, uz kuriem attiecas Mozus, uzsver, ka steidzami ir jāatzīst un jāievēro holokausta atceres sarežģītība un pašreizējā cilvēktiesību situācija Izraēlā un Palestīnā. Genocīda atzīšanai Namībijā nevajadzētu mazināt holokausta unikalitāti, bet gan veicināt diskusiju par palestīniešu tiesībām kā leģitīmu debašu daļu. Zinātniekiem aktīvi jāiesaistās šajās debatēs, lai labāk izprastu un risinātu konflikta radītos jautājumus.