Izraēla piemin holokausta upurus: Cīņa pret Hamas turpinās!

Izraēla piemin holokausta upurus: Cīņa pret Hamas turpinās!

Israel - 2025. gada 24. aprīlī Izraēla piemin sešus miljonus ebreju holokausta upuri ar valsts mēroga sirēnu. Tajā brīdī sabiedriskā dzīve divas minūtes padevās klusēt. Premjerministrs Benjamins Netanjahu uzstājās ar aizkustinošu runu Yad Vashem memoriālā un viņa paskaidrojumos izvirzīja paralēles starp Hamas un nacionālsociālistiem. Viņš raksturoja Hamas cīnītājus kā "nacisus, piemēram, Hitleru" un apstiprināja nenogurstošo cīņu pret teroristu grupu, līdz visi ķīlnieki bija atgriezušies un organizācija tika sagrauta. Nežēlīgās atmiņas par nacistu laikmetu, kurā no 1933. līdz 1945. gadam tika noslepkavoti apmēram seši miljoni ebreju, atkal parādījās sabiedrības priekšā.

Tomēr piemiņas notikums aizēnoja pašreizējos notikumus Gazā. Pēc Hamas teiktā, Izraēlas gaisa triecienos tajā pašā dienā tika nogalināti vismaz 44 cilvēki, savukārt Palestīnas ziņu aģentūra WAFA ziņoja par kopumā 52 nāves gadījumiem kopš agrajām rīta stundām. Izraēlas militārpersonas paziņoja, ka ir uzbrukuši komandu centram, ko izmanto "teroristi". Kopš gaisa reidu atsākšanas un jaunas augsnes aizskaršanas Gazas joslā 2025. gada vidū, situācija ir saasinājusies. Kopš konflikta sākuma 2023. gada oktobrī ir miruši vairāk nekā 51 000 cilvēku, un Izraēlā Izraēlā joprojām ir gandrīz 120 000 holokausta pārdzīvojušo nekā iepriekšējā gadā.

Holokausta piemiņas sarežģītība

Vācu vēsturnieks Dirks Mozus savā kritiskajā tekstā pievēršas šīs atmiņas izaicinājumiem par vācu holokausta piemiņas praksi. Pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušās debates par antisemītismu nevis tāpēc, ka palielinājās incidenti, bet gan saistība ar konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu. Mozus šo piemiņas praksi raksturo kā "vācu katehismu", kurā dominē pašpasludinātie "augstie priesteri", kas holokaustu uzskata par unikālu un uzsver atšķirību starp antisemītismu un citām rasisma formām.

Sarežģītā diskusija par antisemītismu un saistītie jautājumi par Izraēlas kritiku daudziem Vācijā ir pretrunīgi. Lai gan daži holokausta atmiņu uzskata par Izraēlas ebreju diskriminācijas attaisnojumu diskriminācijai, citi pieprasa diferencētu pārbaudi par to, kā Mozus dara. Vēsturnieks vēlas iedrošināt atšķirīgu vācu atmiņu par holokaustu, kas arī ievēro palestīniešu un ar to saistīto cilvēku aspektu tiesības.

Atzīšana un cilvēktiesības

Mozus norāda, ka ebreju vidū nav vienotu viedokļu par Izraēlas politiku un ka daudzi ebreji noraida palestīniešu diskrimināciju. Vācijā bieži tiek pārstāvēts, ka ebrejiem un Izraēlai vienmēr ir taisnība, kas noved pie problemātiska stāstījuma. Kritiski tiek uzskatīts arī Vācijas valdības atbalsts 2016. gada SEHA dokumentam, kas Izraēlas kritiku klasificē kā antisemītisku. Iniciatīvām, kas ir saistītas ar vārda brīvību mākslā un zinātnē, ieskaitot tās, kas atbalsta Izraēlas boikotu, ir liela nozīme, lai diskusija būtu atvērta un daudzveidīga.

aspekti, kurus Mozus aicina pasvītrot un ievērot steidzamību, holokausta piemiņas sarežģītību un pašreizējo cilvēktiesību situāciju Izraēlā un Palestīnā. Genocīda atpazīšanai Namībijā nevajadzētu samazināt holokausta unikalitāti, bet gan veicināt diskusiju par palestīniešu tiesībām kā likumīgu argumenta daļu. Zinātniekiem aktīvi jāveic ieguldījums šajās debatēs, lai labāk izprastu un risinātu konflikta izvirzītās problēmas.