FPÖ aicina uz stingru rīcību pret kreiso ekstrēmistu vardarbību no Antifa!

FPÖ aicina uz stingru rīcību pret kreiso ekstrēmistu vardarbību no Antifa!

Politiskais diskurss par ekstrēmismu Austrijā pēdējās nedēļās ir kļuvis intensīvāks. 2025. gada 20. septembrī FPÖ kreisā ekstrēmisma pārstāvis NAbg. Sebastjans Švaihofers un Vīnes FPÖ štata parlamenta deputāts Leo Lugners tuvāk novēroja kreiso ekstrēmistu “Antifa”. Tas notiek saistībā ar satraucošu ekstrēmistu aktu pieaugumu Alpu republikā, kā nesen minēts gan 2024. gada Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja ziņojumā, gan jaunākajos oficiālajos paziņojumos.

Švaihofers īpaši vērš uzmanību uz Antifas sistemātisku vardarbību un salīdzina situāciju Austrijā ar pašreizējo diskusiju ASV, kur tiek apsvērta iespēja Antifa klasificēt kā teroristu organizāciju. Viņš kritizē to, ka sabiedriskās diskusijās bieži tiek noklusēti kreiso ekstrēmistu vardarbības akti, savukārt labējie noziegumi tiek pārāk uzsvērti. Spilgts piemērs tam ir uzbrukums 60 gadus vecam Grācas Akadēmiskās balles apmeklētājam, kuram 2024. gada 25. janvārī nežēlīgi uzbruka kreiso ekstrēmistu pūlis un kuru viņš sita līdz samaņai.

Politiskā atbildība un drošības situācija

FPÖ deputāti ir sašutuši, ka politiskās grupas, kas pazīstamas kā sistēmas partijas, piever acis uz kreiso ekstrēmistu teroru. Pēc Lugnera domām, tie ir liekuļi, ja viņi nopietni runā par cīņu pret ekstrēmismu, vienlaikus trivializējot kreisā spārna ekstrēmistu draudus. Švaihofers arī vēršas pret iekšlietu ministru Gerhardu Kārneru (ÖVP) un kritizē viņa neadekvāto rīcību, lai aizsargātu ASV vēstniecību un saskarsmē ar kreiso ekstrēmistu vardarbīgajiem noziedzniekiem.

Politiskās prasības ir par oficiālu ofensīvu pret Antifas ainu, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju drošību, gan tiesiskumu. Abi politiķi uzsver, ka demokrātiskā valstī nedrīkst pieļaut vardarbību un īpašuma bojājumus kā politiskos līdzekļus.

Ekstrēmistu darbību pieaugums

2024. gada Konstitūcijas aizsardzības birojs liecina, ka iekšējās drošības situāciju Austrijā var klasificēt kā satraucošu. Labējais ekstrēmisms joprojām ir spēcīgākā grupa ar 1486 reģistrētiem aktiem, kas ir par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā kreiso ekstrēmistu akti pieauga par vairāk nekā 120 procentiem līdz 214, bieži vien saistībā ar Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Iekšlietu ministrs Kārners šo ziņojumu raksturo kā "demokrātijas apdraudējuma situācijas ziņojumu" un aicina palielināt Valsts drošības un izlūkošanas direkcijas (DSN) kapacitāti, lai iet kopsolī ar pieaugošajiem draudiem.

Kopumā drošības situācija Austrijā ir mainījusies tādu starptautisku notikumu dēļ kā Hamas teroristu uzbrukums Izraēlai 2023. gada oktobrī. Šie notikumi ir palielinājuši jauniešu radikalizāciju un digitālo platformu izmantošanu ideoloģiskai kūdīšanai. Kārners arī atzīst nepieciešamību ieviest modernas izmeklēšanas metodes, tostarp sūtņu novērošanu, lai efektīvāk cīnītos pret ekstrēmistu saziņu un vervēšanas darbībām.

Šīs sarežģītās draudu situācijas atklāšana vēlreiz parāda, ka ir nepieciešami gan politiski, gan regulējoši pasākumi, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un cīnītos pret ekstrēmistu vardarbību. FPÖ un citi politiskie dalībnieki saskaras ar izaicinājumu izstrādāt nacionālu rīcības programmu, kas adekvāti risinātu ne tikai kreiso ekstrēmistu, bet arī labējo ekstrēmistu un islāmistu draudus.

Sīkāku informāciju par ekstrēmistiskajiem aktiem Austrijā un to aktualitātēm interesenti var lasīt ziņojumos no OTS, ORF un Mans rajons konsultēties.