ES samits Kopenhāgenā: Kārners prasa stingrākus pasākumus pret migrāciju!

ES samits Kopenhāgenā: Kārners prasa stingrākus pasākumus pret migrāciju!

Kopenhagen, Dänemark - Diskusija par nelikumīgu migrāciju bija galvenā tēma neformālajā migrācijas samitā, kas otrdien notika Kopenhāgenā. Cita starpā šajā svarīgajā sanāksmē piedalījās Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Kārners un ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners. Kārners steidzami uzsvēra nepieciešamību samazināt spiedienu uz ES ārējām robežām un novērst cilvēku mirst Vidusjūrā. Viņš aicināja izveidot patvēruma procedūras un atgriešanās centrus ārpus Eiropas, lai atvieglotu situāciju ārējās robežās. Vēl viens Kārnera darba kārtības punkts bija tik sauktā "savienojuma kritērija" atcelšana, kas ļauj deportēt valstīm, kurām migrantiem ir savienojums, kas, pēc viņa domām, apgrūtina atgriešanās procesu.

Kārners ziņoja par daudzu ES partnervalstu starpniecību un aicināja veikt stingrākus pasākumus to deportēšanai. Viņš uzsvēra, ka pēc tam, kad nesen veica atgriešanos Sīrijā un Afganistānā, tika izveidota plaša vienprātība starp Eiropas iekšējiem ministriem, ka atgriešanai vairs nav atļauts ietekmēt atsevišķus gadījumus. Saskaņā ar pašreizējiem datiem no 2025. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam ES ārējās robežās bija 75 900 nelikumīgu robežu šķērsošana, kas nozīmē samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Statistika par migrāciju

Turklāt daži ES pārstāvji Albānijā un Ruandā minēja ierakstu centrus kā pozitīvus piemērus, taču ir jāizstrādā viņu pašu Eiropas modelis. Magnuss Brunners uzsvēra, ka tas ir iespējams tikai sarunās ar trešajām valstīm un ka lēmums par šādu centru izveidi ir atbildīgs par katru dalībvalsti. Austrijā diskusija tikās ar kritiku, jo īpaši no FPö, kas atsaucās uz pasākumiem, kas tika pieņemti kā nepietiekami, un norādīja uz pastāvīgajām nelikumīgās migrācijas problēmām.

patvēruma procedūra ES

Visaptverošs pašreizējās bēgļu situācijas apsvērums liecina, ka saskaņā ar UNHCR 1823. gadā bēg 117,3 miljoni cilvēku ar 67,1 miljonu iekšzemes pārvietotām personām un 37,4 miljoniem bēgļu ANO aizsardzībā. Liela daļa bēgļu atrod patvērumu valstīs ar zemiem vai vidēja lieluma ienākumiem, 70 % bēgļu uzturas kaimiņvalstīs. Lidojuma cēloņi ir dažādi, ieskaitot konfliktus, vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumus un vajāšanas.

Patvēruma pielietojumi ES ir svarīgi Eiropas kontekstā 2023. gadā. Saskaņā ar sniegtajiem datiem lielāko daļu sākotnējo pieteikumu sniedza Sīrijas, Afganistānas un Turcijas pilsoņi. Venecuēlieši, kolumbieši un peruieši ir arī vieni no visbiežāk sastopamajiem pretendentiem. Vācija, Francija, Itālija un Spānija ir valstis, kurās ir lielākā daļa pirmā laika ienākumu, ar Vāciju ar 329 035 lietojumprogrammām augšpusē. Vidējā atpazīšanas kvota ES valstīs ievērojami atšķiras; Vācijas kvota ir 52 %, bet, piemēram, Spānija sasniedz tikai 12 %.

2023. gadā Vācija izdeva arī lielāko ES zilo karšu skaitu, kas piedāvā augsti kvalificētiem cilvēkiem darba un uzturēšanās atļauju, un izdeva 69 000 emitētās kartes. Kopumā aptuveni 89 000 augsti kvalificētu darbinieku, kas nav ES, saņēma ES zilo karti, un Indija bija galvenais sods. Šie notikumi atklāj jaunu gaismu par daudzslāņu migrācijas aspektiem Eiropas Savienībā un gaidāmajiem izaicinājumiem dalībvalstīm.

Pašreizējā situācija migrācijas un bēgšanas ziņā prasa visaptverošu un koordinētu ES pieeju. Notikumi Kopenhāgenā varētu kalpot par sākumpunktu turpmākam progresam šo svarīgo jautājumu galā.
Papildinformācija ir pieejama vietnē krone , eurostat un destatis .