Dahšteinas ledājs uz izzušanas robežas: klimata pārmaiņas apdraud Alpu savienojumu!

Dahšteinas ledājs uz izzušanas robežas: klimata pārmaiņas apdraud Alpu savienojumu!

Savienojums starp Šlādmingas ledāju un Hallštates ledāju Dahšteinas apgabalā ir uz sabrukšanas robežas. Kā vēsta 5min.at, šis savienojums varētu tikt atbrīvots no sniega jau pēc divām līdz četrām nedēļām. Galvenie iemesli tam ir klimata pārmaiņas, pastāvīgi zems sniegputenis ziemā un augsta temperatūra vasarā. Temperatūra uz Hunerkogel, kas ir aptuveni 2700 metru augsta, pašlaik ir aptuveni 14 grādi pēc Celsija. Teritorija starp ledājiem, kas kādreiz bija 30 metrus plata un līdz diviem metriem augsta, tagad sarukusi līdz tikai septiņiem metriem plata un pusotra metra augsta.

Šogad fiksēti tikai divi metri snigšanas, kad parasti būtu gaidāmi astoņi līdz desmit metri. Ledāju savienojuma samazināšanās ir satraucoša ne tikai tāpēc, ka tā pastāv jau aptuveni 3500 gadus, bet arī tāpēc, ka paliek pliks ledus, pa kuru nav iespējams staigāt bez krampjiem. Populārā slēpošanas tūre no Hunerkogelas pāri ledājiem līdz Kripenšteinas kalnu stacijai drīzumā var nebūt iespējama. Turklāt ledāja kušana varētu radīt loģistikas problēmas Seethaler Hütte, kuras vecā ēkas konstrukcija jau ir apdraudēta klimata pārmaiņu dēļ.

Ledāju fotografēšanas pionieris

Bernhards Edmaiers, fotogrāfs un ģeologs no Ampfingas, piedāvā dziļu ieskatu dramatiskajās Alpu ledāju pārmaiņās ar savu jauno ilustrēto grāmatu “AlpenEis – ledāji un mūžīgais sasalums klimata pārmaiņās”. Saskaņā ar ovb-online.de html ir dokumentēts vairāk nekā 3 gadus Edmaier. un ir noskaidrojis, ka Pasterzes ledājs pēdējos gados ir kūst un 20 gadu laikā ir ievērojami atkāpies. Ledus mēle, kas 2002. gadā bija 5,5 kilometrus gara, tagad ir atrauta no sānu pietekām. Ikgadējais atkāpšanās ātrums aptuveni 50 metrus tagad ir realitāte.

Ledāju kušanas sekas ir tālejošas, jo Alpos joprojām pastāv aptuveni 4400 ledāju, kuriem ir izšķiroša loma kā ūdens krātuvei Alpu upēs. Temperatūras pieaugums šajā reģionā ir bijis aptuveni divus grādus 150 gadus, kas ir ievērojami augstāks nekā vidēji pasaulē. Šīs izmaiņas tieši ietekmē arī Alpu tūrisma nozari: slēpošanas zonas tiek slēgtas, tūrisma maršruti tiek slēgti, un ar tiem saistīto aktivitāšu pievilcība ievērojami cieš.

Tūrisms Alpos mainās

Alpi katru gadu piesaista miljoniem tūristu, un tie ir tieši saistīti ar klimata pārmaiņām, jo ​​īpaši ledāju kušanas dēļ. Kā ziņo vietne [das-wissen.de](https://das-wissen.de/umwelt-und-nachhaltigkeit/klimawandel/klimawandel-in-den-alpen-gletscher Schmelze-und-tourismus), ledāju kušana tieši ietekmē sniega stāvokli, izraisot saīsinātu slēpošanas sezonu. Tūrisma aktivitātes, piemēram, slēpošana, pārgājieni un kāpšana, ir ļoti atkarīgas no šīm izmaiņām, jo ​​sniega drošība tiek arvien vairāk apdraudēta.

Ledāju kušana, kas arī rada jaunas ainavas, rada ekoloģiskas, sociālas un ekonomiskas problēmas. Nepieciešamība pēc ilgtspējīga tūrisma prakses kļūst arvien aktuālāka, vienlaikus jūtot ietekmi uz dzeramā ūdens rezervēm un bioloģisko daudzveidību. Ja netiks veikti pretpasākumi, Alpu tūrisma izredzes līdz 2100. gadam varētu samazināties līdz pat 45%.

Notikumi Alpos uzsver, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties to radītajām problēmām. Ir ļoti svarīgi, lai visas ieinteresētās puses — valdības, tūrisma nozare un iedzīvotāji — strādātu kopā, lai neitralizētu gaidāmo krīzi.