Federālā valdība līdz 5. maijam meklē sešus jaunus ORF fonda valdes locekļus!

Federālā valdība līdz 5. maijam meklē sešus jaunus ORF fonda valdes locekļus!

Austrijas federālā valdība līdz 2025. gada 5. maijam meklē sešus jaunus ORF fonda valdes locekļus. Ieinteresētie pretendenti var sazināties ar Mediju ministriju pa e-pastu līdz plkst. 18. Skaļi oe24 Grozījumi ORF likumā ietver dažas būtiskas izmaiņas atlases procesā un prasībās kandidātiem. Tagad pretendentiem ir jāpierāda, ka viņiem ir specializētas zināšanas mediju ekonomikā, uzņēmējdarbības vadībā, komunikācijā, mediju tiesībās vai kontrolē.

Jaunā regulējuma galvenā problēma ir ņemt vērā līdzsvarotu dzimumu attiecību starp jaunievēlētajām pilnvarām. Ir arī nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji nevarētu pierādīt nekādas nesaderības, piemēram, esošās nodarbinātības dēļ ORF.

ORF fonda valdes reforma

ORF komitejas procesa reformu nesen pieņēma Ministru padome, un paredzams, ka par to lems Nacionālā padome. Tā kā federālās valdības nosūtīto pilnvaroto padomes locekļu skaits tiks samazināts no deviņiem uz sešiem, komitejām jākļūst neatkarīgākām orf.at ziņots.

Tajā pašā laikā ORF auditorijas padome tiks palielināta līdz deviņiem locekļiem, no kuriem pusi iecels federālā valdība, bet otru pusi, izmantojot trīs locekļu izvirzīšanas sistēmu no pārstāvības organizācijām. Šis jaunais regulējums izriet no svarīga Konstitucionālās tiesas sprieduma, kurā tika konstatēts, ka valdībai bija pārmērīga ietekme ORF komiteju iecelšanā.

Finansējums un perspektīvas

Vēl viens grozījumu punkts attiecas uz ORF iemaksas iesaldēšanu līdz 15,30 eiro vienai mājsaimniecībai mēnesī līdz 2029. gadam. Mediju ministrs Andreass Bablers (SPÖ) uzsver, ka tādējādi ORF kļūs neatkarīgāks un auditorija iegūs lielāku ietekmi. Kopumā tiek plānota visaptveroša ORF reforma, lai padarītu tās struktūras vienkāršākas, digitālākas un pārredzamākas. orf.at parādās.

Iecerēto komiteju reformu dažādas politiskās partijas vērtē atšķirīgi. Lai gan valsts sekretāre Mihaela Šmita (SPÖ) reformu raksturo kā pirmo soli ceļā uz lielāku ORF neatkarību, FPÖ to kritizē kā “brīvo caurlaidi” status quo turpināšanai. Zaļās partijas mediju pārstāve Sigrīda Maurere šos pasākumus pat raksturo kā "minimālu kompromisu bez reālām reformām".

Lai nodrošinātu efektivitāti un ilgtspēju nākotnē, plānoti arī tādi projekti kā valdības reklāmas apjoma samazināšana par desmit procentiem un jauns finansējums laikrakstu piegādei un kvalitatīvai žurnālistikai. ORF vadītājs Rolands Veismans jau ir konstatējis, ka ir nepieciešams ietaupīt aptuveni 220 miljonus eiro, lai pārvarētu nākamo gadu izaicinājumus.