Sarkanais brīdinājums: Austrijas parāds līdz 2029. gadam pieaugs līdz 91%!

Sarkanais brīdinājums: Austrijas parāds līdz 2029. gadam pieaugs līdz 91%!

Austrija atrodas nopietnas finansiālas dilemmas priekšā, neskatoties uz izsludinātajiem taupības pasākumiem. Kā oe24 Kā ziņots, parādu uzraugi ir skeptiski noskaņoti par pašreizējo konsolidācijas pasākumu efektivitāti. Fiskālā padome prognozē, ka līdz 2029. gadam būs nepieciešami papildu ietaupījumi 2,2 miljardu eiro apmērā, lai sasniegtu pieņemamu deficītu.

Pašreizējā finanšu situācija liecina par satraucošu attīstību: maz ticams, ka deficīts līdz 2029. gadam samazināsies zem 4% no IKP. 2024. gadā tiek prognozēts deficīts 4,7% apmērā no IKP, savukārt 2023. gadā deficīts ir 4,3%. Pat progress, uz kuru Valsts kase ir vērsta 2026. gadā, ar plānoto samazinājumu līdz 4,2% no IKP, šķiet neviennozīmīgs. Prese uzsver, ka Māstrihtas griesti 3 % apmērā no IKP ir nepārprotami pārsniegti. Fiskālā padome arī uzsver, ka Finanšu ministrijas prognozes ir optimistiskākas nekā pašas aplēses.

Nepieciešamās strukturālās reformas

Fiskālā padome steidzami aicina ieviest strukturālās reformas, lai risinātu lielos deficītus un pieaugošo parāda attiecību. Parāda pieauguma cikls ir satraucošs: paredzams, ka parāda attiecība pieaugs no 84,6% no IKP šogad līdz 91,1% līdz 2029. gadam. Šī attīstība ir pretrunā ar valdības prognozēm, kuru mērķis ir līdz desmitgades beigām deficīts zem Māstrihtas robežas 3% apmērā.

Iemesls ilgstoši augstajam deficītam ir tēriņu pieaugums pēdējos gados, jo īpaši ar inflāciju saistītais algu pieaugums sabiedriskajā sektorā un sociālo pabalstu indeksācija. Ja netiks veikti fiskālās konsolidācijas pasākumi, deficīts līdz 2026. gadam varētu pieaugt līdz 5,4% no IKP. Finanšu ministrija ziņo, ka kopējie izdevumi 2023. gadā būs 248,8 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 5% no IKP.

Perspektīva un izaicinājumi

Ekonomiskie apstākļi vēl vairāk saasina finansiālās grūtības. Saskaņā ar WIFO datiem 2024. gadā tiek prognozēta minimāla ekonomikas izaugsme tikai 0,2% apmērā, savukārt inflācijas līmenis samazināsies no 11,2% 2023. gadā līdz 3,8% 2024. gadā. Turpmākajiem gadiem tiek prognozēta tendence ar izaugsmes stagnāciju un pastāvīgi augstu deficītu, kas ierobežo valdības rīcības iespējas.

Lai ilgtspējīgi samazinātu parāda attiecību, tiek uzskatīts, ka budžeta deficīts ir aptuveni 2% no IKP. Tālākais deficīts virs 4% var radīt problēmas Austrijai ne tikai valsts budžetā, bet arī Eiropas līmenī. ES Komisija jau plāno pārmērīga budžeta deficīta procedūru, kuras oficiālais ieteikums gaidāms 20.jūnijā.