Atbilde uz centrālo jautājumu par Trampa triecienu pret Irānu
ASV uzlidojumi Irānas kodolprogrammai rada būtiskus jautājumus par turpmāko stabilitāti Tuvajos Austrumos un ietekmi uz Trampa militāro stratēģiju reģionā.

Atbilde uz centrālo jautājumu par Trampa triecienu pret Irānu
Pēc Amerikas Savienoto Valstu nakts uzlidojumiem Irānas slepenajai kodolprogrammai vissvarīgākais jautājums ir: kas ir palicis pāri no šīs programmas? Atbilde varētu veidot reģionu turpmākajām desmitgadēm un būt izšķiroša ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumam sākt vēl vienu konfliktu Tuvajos Austrumos.
Intelekta nenoteiktība
Tomēr šo atbildi sarežģī izlūkošanas informācijas neparedzamā un mainīgā būtība. No vienas puses, sabiedriskā diskusija par kodolobjekti Fordovā, Natanzā un Isfahānā ir jāpiespiež Teherāna savus kodolnoslēpumus glabāt citur. Irāna apgalvo, ka tās programma ir pilnīgi mierīga, lai gan ANO kodolenerģijas uzraudzības aģentūra ir saskārusies ar urāna daļiņām, kas bagātināts līdz 83% ir – tieši zem ieroču līmeņa.
Kodolprogrammas slēptie elementi
Ja Izraēla apgalvo, ka Irānas kodolprogrammai ir slēpts elements, tad to noteikti nevar glabāt tajās pašās vietās, kur darbojas ANO inspektori. Fordowa gadījumā vairākas dienas ir notikušas publiskas diskusijas par to, kuras amerikāņu bumbas var iekļūt tās dziļajās alās.
Atombumbai nepieciešamās izejvielas ir mazas: pietiek ar 20 kilogramiem augsti bagātināta urāna. Sastāvdaļas vairākām ierīcēm varēja uzglabāt furgonā. Tos varētu paslēpt jebkur Irānā. Tomēr ieroča radīšanas tehnoloģija ir sarežģītāka un prasa cilvēku zināšanas, kuras Izraēla pēdējo 10 dienu laikā ir mērķējusi, vēršoties pret galvenajiem cilvēkiem.
Novērošanas izaicinājums
Ir grūti iedomāties, ka Irāna pēkšņi spētu izdarīt šo lēcienu, kamēr to intensīvi bombardē Izraēlas gaisa spēki, tagad arī ar atklātu ASV iesaistīšanos un tās plašo novērošanas aparātu.
Bet tas joprojām ir neskaidrs, un Izraēlai nevar būt abas puses. Apgalvojot, ka Irānas programma ir progresīva un slepena, pastāv arī risks, ka notiks kaut kas, par ko jūs nezināt. Vai Irāna varēja samontēt visus tai nepieciešamos elementus vai pat kodolbumbu kaut kur citur un tikai gaidīja?
Reakcijas uz uzbrukumiem un pretargumentiem
Pretarguments ir pārliecinošs: Izraēlai ir iespēja nogalināt Irānas kodolzinātniekus un militāros komandistus, kad tie guļ savās mājās – 13. jūnijā pirmajā uzbrukumu vilnī skāra konkrētas telpas daudzdzīvokļu kvartālos. Tas liecina par plašo un iespaidīgo iespiešanās dziļumu lielās Teherānas komandstruktūras daļās. Neviena operācija nav perfekta, un, iespējams, Vašingtona un Telaviva zināja daudz par situāciju.
Tas nebija tikai tas Fordo kalnu cietoksnis tas tika trāpīts. Visticamāk, kad putekļi nosēžas un satelītattēli sniedz lielāku skaidrību par bojājumu novērtējumiem, mēs uzzināsim par papildu mērķiem, par kuriem mēs nezinājām pirms nedēļas. Irānas kodolambīciju pretiniekiem — gandrīz visiem, izņemot dažus Irānas stingrās līnijas piekritējus — tam vajadzētu sniegt zināmu gandarījumu.
Atlikušie Irānas izaicinājumi
Tomēr, visticamāk, sestdienas vakara uzbrukumi neizsita visu – ne katru ekspertu vai katru skaldāmo materiālu. Tagad būs jātiecas pēc pāri palikušajiem – jādzen pēc izdzīvojušajiem un jāmeklē iespējas gadījumam, ja panikā esošie kodolprojekta elementi kļūdīsies, izklīstot vai meklējot pa gruvešiem.
Visticamāk, paliks tās Irānas programmas daļas, kuras nebija zināmas, ja tādas bija. Teherāna var nolemt, ka labāk šo lielāko noslēpumu neizpaust un necensties, kamēr Izraēlas uzbrukumu draudi norimst. Vai ir jēga to izpļāpāt tagad, novērošanas un bombardēšanas laikā?
Diplomātiskie centieni un to izaicinājumi
Diplomātija varētu — kā Tramps ieteica savā vēlā nakts ierakstā vietnē Truth Social, ka “TAGAD IR LAIKS MIERAM!” – tagad atkal parādās. Taču diplomātijas seja ir pilnībā mainījusies, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Irānas amatpersonas pagājušajā nedēļā sarunās medijiem deva mājienus, ka varētu būt gatavas atteikties no bagātināšanas. Prasības Irānai tagad varētu būt vērstas uz tās ballistisko raķešu programmu, kuras atbruņošanu jau sen ir pieprasījuši ASV Vanagi.
Šķiet, ka tas jau notiek strauji, intensīvi izmantojot raķetes pret Izraēlu un Izraēlas triecienu rezultātā, kas apgalvo, ka ir izņēmuši lielāko daļu tās palaišanas platformu.
Sarežģītā politiskā situācija Irānā
Tas, ka Irānas sarunu vēlmju saraksts tagad ir būtiski mainījies – jo liela daļa no tā, ko tā cerēja saglabāt, ir iznīcināta vai izvietota –, norāda uz izaicinājumu, ar ko saskaras augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Tās gaisa telpa ir naidīgu gaisa spēku rokās, tās kodolprogramma ir smagi bojāta, un tās militārā infrastruktūra un vadība ir sagrauta, tāpēc tai ir pastāvīgi jāpielāgojas un jāmaina, lai izdzīvotu. Šis ierobežo viņa tūlītējās, lētās iespējas par atbildi. Tiešie uzbrukumi ASV bāzēm vienkārši aicinātu uz vardarbīgu ASV atriebību un varētu izrādīties neefektīvi pēc tik liela brīdinājuma.
Asimetriskas reakcijas un stratēģiska pacietība
Irāna kopumā ir pieņēmusi asimetriskas reakcijas, lai kompensētu tās mazākos budžetus un iespējas. To mēs varam redzēt Eiropas galvaspilsētās un Hormuza šaurumā tuvākajās dienās. Irānai gan jādemonstrē sava veida atturēšana, gan jāsamazina eskalācija, lai izdzīvotu.
Taču Irānas spēja domāt ilgtermiņā un stratēģiskā pacietība tai stāsies par labu. Nav reālu vēlēšanu ciklu, kas kavētu ajatollas lēmumu pieņemšanu. Irāņiem ir laiks pārgrupēties un reaģēt, kad situācija nomierinās.
Amerikas Savienoto Valstu loma Tuvajos Austrumos
Savukārt ASV šajā reģionā ir slikti rezultāti. Pagājušajā naktī viņi panāca apšaubāmu atšķirību, proti, tikai 20 gadu laikā ir bombardējuši pilnīgu kartogrāfisku valstu gājienu no Sīrijas līdz Afganistānai. Taču viņiem neizdevās gāzt Asada režīmu Sīrijā, un, neraugoties uz gadiem ilgiem pūliņiem, viņi bija liecinieki vērienīgām pārmaiņām, kas likvidēja vienu no galvenajām Irānas reģionālajām pilnvarām. Viņu ilgākais karš Afganistānā beidzās pazemojoši. Irāka arī sākās ar pretrunīgu informāciju par masu iznīcināšanas ieročiem un beidzās ar fiasko pēc iznīcināšanas un zaudējumu gadiem.
Irāna nav Irāka, un pagājušā nakts nebija 2003. gada 20. marts, kad sākās Amerikas neveiksmīgais iebrukums šajā valstī. Trampa ambīcijām Irānā nav pamata elementa, un viņa mērķis bija kaut kas tāds, ko plaši atbalstīja sabiedrotie un, iespējams, bija sasniedzams. Taču ASV apšaubāmajiem sasniegumiem un augstprātībai, kas saistīta ar Trampa milzīgo spēka lietošanu, vajadzētu palielināt reģiona trauksmi par gaidāmajiem neapšaubāmajiem jautājumiem.