Okupācijā esošie ukraiņi baidās no Trampa miera sarunām

Okupācijā esošie ukraiņi baidās no Trampa miera sarunām

Kādai Krievijas okupācijas laikā dzīvojošai ukrainietei tika jautāts, kāpēc viņa un citi ukraiņi palika savā okupētajā dzimtenē, nevis bēga. Viņa brīdi vilcinājās un atbildēja: "Es nevaru izskaidrot to sajūtu. It kā nevar noticēt, ka ļaunums var uzvarēt. Pat pēc trim gadiem cilvēki nespēj noticēt, ka šīs ir beigas. Viņi turpina ticēt, ka okupācija beigsies. Tāpēc viņi paliek šeit un nebēg."

Dzīve okupācijas apstākļos

Sieviete ir sieviešu pretošanās grupas Zla Mavka dalībniece, kas dzīvo pilsētā Ukrainas dienvidaustrumos, kas nokļuva Krievijas kontrolē neilgi pēc tam, kad Maskava 2022. gada februārī sāka savu pilna mēroga, neprovocētu iebrukumu. Zla Mavka, kas nozīmē “dusmīgā mavka” — Mavka ir sieviešu meža gars ukraiņu folklorā – nodarbojas tikai ar nevardarbīgu darbību. Tomēr piedalīties jebkāda veida protestos un runāt ar Rietumu medijiem ir nelikumīgi ārkārtīgi bīstami, kādēļ CNN neizpauž sievietes vārdu un atrašanās vietu.

Bailes un nenoteiktība

Viņa skaidroja, ka dzīve krievu okupācijas laikā bijusi nogurdinoša un ārkārtīgi biedējoša: "Tevi var arestēt par jebko. Tu uztraucies par visu. Jāpārbauda telefons, jāpārbauda, ​​kas tev ir dzīvoklī, un daudz kas jāslēpj. Nevar teikt, ko domā, un nevienam nevar uzticēties."

Politiskie paziņojumi un realitāte

To skaidri pateicis ASV prezidents Donalds Tramps viņš vēlas, lai karš Ukrainā beidzas, pat ja tas Kijevai nozīmē turpmākus teritoriālos zaudējumus. Viņš sacījis, ka Ukrainai "maz ticams", ka tā atgūs visu savu pirmskara teritoriju: "(Krievija) paņēma daudz zemes, par to cīnījās un zaudēja daudz karavīru." Šis paziņojums varētu attiekties uz Zla Mavkas sievietes dzimto pilsētu.

Tautas balss

"Cilvēki ārzemēs vienmēr runā par teritorijām, un viņi var aizmirst, ka runa nav tikai par teritorijām. Runa ir par cilvēkiem. Un cilvēki šeit joprojām gaida. Viņi nav aizbraukuši un nevēlas doties prom. Kāpēc viņiem būtu jāpamet dzimtene?" teica sieviete. Pašlaik Krievijas spēki ieņem gandrīz piekto daļu no Ukrainas teritorijas, kurā dzīvo aptuveni 6 miljoni cilvēku, tostarp 1 miljons bērnu, kas dzīvo ANO raksturotā kā "drausmīgā cilvēktiesību vidē".

Izdzīvojušā pieredze

Stepans, 22 gadus vecais ukrainis, kurš nesen aizbēga no okupētas teritorijas uz Kijevas kontrolēto pilsētu Hersonu, ir redzējis zvērības, ko var pastrādāt okupācijas spēki. Viņa ģimeni 2022. gada vasarā arestēja Krievijas karaspēks, un viņš divas nedēļas tika turēts gūstā, atkārtoti sists un spīdzināts ar elektrību. Viņa vecāki tika turēti gūstā vairākus mēnešus ilgāk un nekad netika informēti par iemesliem, kāpēc viņi tika arestēti.

Bēgšanas risks

Gan Stepans, gan Zla Mavka biedrs ziņoja, ka pat mazākajām aizdomām par "proukraiņu" var būt letālas sekas. "Mani draugi un paziņas bieži tika aizvesti, jo viņi nevēlējās iegūt Krievijas pasi vai nereģistrējās militārajā dienestā. Viņus aizveda un pēc nedēļas atveda ar lauztām rokām un kājām vai dažreiz ar galvas traumām," turpināja Stepans.

Kultūras identitāte zem spiediena

Cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka Maskava pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājusi centienus "rusificēt" okupēto Ukrainu, lai nodrošinātu teritorijas turpmākajām miera sarunām. "Viņi cenšas aizvākt no mūsu pilsētas visu ukraiņu: valodu, tradīcijas," sacīja Zla Mavka sieviete, piebilstot, ka viņas grupa ir apņēmusies saglabāt ukraiņu kultūru dzīvu, neskatoties uz okupāciju. "Mēs izplatām ukraiņu dzejoļus un ukraiņu autoru darbus un svinam tradicionālos ukraiņu svētkus, lai parādītu visiem, ka šī nav Krievija un nekad nav bijusi un nekad nebūs."

Krievijas režīma spiediens

Krievijas varas iestādes ir sistemātiski dzēsušas ukraiņu nacionālo identitāti, reliģiju un valodu okupētajās teritorijās. Viņi organizēja izspēles referendumus par pievienošanos Krievijai un piespieda vietējos iedzīvotājus kļūt par Krievijas pilsoņiem. Pagājušajā mēnesī prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, aicinot Ukrainas pilsoņus šajās teritorijās “regulēt” savu juridisko statusu, pieņemot Krievijas pilsonību. Ikviens, kurš to neizdarīs līdz septembrim, tiks uzskatīts par ārzemnieku un drīkstēs uzturēties tikai ierobežotu laiku.

Bēgšanas izaicinājumi

Daudzi ukraiņi atsakās pamest savas mājas okupētajās teritorijās – lielākā daļa turpina ticēt, ka Kijeva ar Rietumu sabiedroto palīdzību galu galā atbrīvos viņu valsti. Daži arī simpatizē Krievijai un atbalsta jauno režīmu, lai gan Stepans un Zla Mavka sieviete ir pārliecināti, ka tas ir tikai neliels mazākums. "Tie bieži vien ir cilvēki, kuriem agrāk nebija laba dzīve. Piemēram, viņiem nebija labas izglītības vai darba, bet tagad, kad viņi kliedz "Es mīlu Krieviju", viņi saņem darbu valdībā, palīdzību un naudu no Krievijas," sacīja "Zla Mavka" biedri.

Palīdzība skartajiem

Ukrainas uzticības tālrunis SOS Donbas pagājušajā gadā saņēma vairāk nekā 57 500 zvanu no cilvēkiem okupētajās teritorijās un konfliktu zonās. Organizācijas direktore Violeta Artemčuka ziņoja, ka lielākā daļa cilvēku lūdz padomu, kā droši aizbēgt, saņemt palīdzību un kādas ir sekas, kas saistītas ar uzturēšanos un Krievijas pases pieņemšanu. Ukrainas varas iestādes turpina mudināt cilvēkus okupētajās teritorijās darīt visu iespējamo, lai saglabātu drošību.

Cerība paliek

Taču daudziem pamest dzimteni nav iespējams, jo tas ir pārāk bīstami, pārāk dārgi un pārāk riskanti. "Teorētiski ir iespējams aizbēgt, bet jums ir jāiziet caur filtru," sacīja Zla Mavka sieviete, norādot uz drošības pārbaudes procesu, ko Krievijas spēki veic visās izejās no okupētajām teritorijām. "Viņi tur visu pārbauda. Teiksim, ir kāda sieviete, kuras vīrs 2014. gadā bija karavīrs - ja viņi to uzzina, viņai ir milzīga problēma, tāpēc drošāk viņai ir nemēģināt. Tas var būt jebkas, piemēram, komentārs sociālajos tīklos vai kaut kas viņas telefonā - viņi varētu jūs vienkārši arestēt un deportēt uz Krieviju."

Izeja no okupācijas daudziem ir neiespējama, jo nav tieša ceļa, kā no okupētās Ukrainas nokļūt kontrolētajās teritorijās. Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš vēlas aizbēgt, būs jābrauc cauri Krievijai un pēc tam jāšķērso Eiropa, lai atgrieztos. "Nav viegli visu atstāt aiz muguras un kļūt par bēgli. Nevar pārdot savu dzīvokli, nevar šķērsot robežu ar lielu naudas summu, nevar daudz paņemt līdzi... Tas ir iespējams, bet ne visiem," turpināja sieviete. Taču viņu un daudzu citu cerība paliek, pat ja ziņas no Baltā nama un citur ir šausmu pilnas. "Cilvēki ir ļoti nervozi un baidās no sarunām, kas var pārvērst mūsu pilsētas par Krieviju - tās ir lielākās bailes. Taču varu teikt, ka pat tad, ja tas notiks, pretestība neapstāsies."