Pilsētas mērs Ludvigs novāc vīnogas Vīnes vīnogu ražas kulminācijā

Pilsētas mērs Ludvigs novāc vīnogas Vīnes vīnogu ražas kulminācijā

2025. gada 23. oktobrī Vīnes centrā Schwarzenbergplatz notika tradicionālā vīnogu novākšana, kurā aktīvi iesaistījās mērs Mihaels Ludvigs. Vīne ir vienīgā miljonu metropole, kas savas pilsētas robežās var lepoties ar ievērojamu vīna ražošanu. Šeit ir apmēram 600 hektāru vīna dārzu, un mazākais vīna dārzs atrodas Schwarzenbergplatz. Ludvigs pasākumā grieza vīnogulājus no aptuveni 60 vīnogulājiem, un viņu atbalstīja tādi goda viesi kā katedrāles priesteris Toni Fabers un Vīnes vīna princese Anna Langesa.

Vīnogu raža iezīmē galvenās ražas sezonas beigas un šogad tiek vērtēta kā pozitīva. Vīnes vīna nozare nodrošina aptuveni 12 000 darbavietu un sasniedz bruto pievienoto vērtību 880 miljonu eiro apmērā 2023. gadā. Vīnogu šķirņu īpatsvars ir pārsteidzošs: aptuveni 80% platību ir apstādītas ar baltvīna šķirnēm, bet 20% ražo sarkanvīnus. Visizplatītākās vīnogu šķirnes ir Grüner Veltliner, Riesling, Pinot Blanc, Chardonnay un Welschriesling. Ik gadu tiek saražoti aptuveni 25 000 hektolitru vīna, uzsverot vīnkopības nozīmi pilsētai.

Vīnkopības vēsturiskais konteksts Vīnē

Vīnkopības tradīcijas Vīnē aizsākās senos laikos ar pārbaudītiem vīna dārziem, kas dokumentos minēti jau 12. gadsimtā. Vīnkopība bija ne tikai ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet arī ekonomiskas veiksmes faktors, kas veicināja Vīnes uzplaukumu līdz pat 16. gadsimtam. 1276. gadā imperators Rūdolfs fon Habsburgs draudēja izpostīt Vīnes vīna dārzus, kas ilustrē vīnkopības vēsturisko nozīmi. 1485. gada Vīnes aplenkuma laikā karalis Matiass Korvins ļāva pilsoņiem novākt vīnu, kas pilsētai krīzes laikā nāca par labu.

Agrāk Vīnes Vīna kalnu vīns bija svarīga patēriņa un eksporta prece. 1445. gadā no Vīnes izveda 140 000 hektolitru vīna. Tomēr 17. gadsimtā vīnkopība bija samazinājusies, pateicoties pilsētas izaugsmei pēc Turcijas aplenkuma 1683. gadā. Mūsdienās Vīne atkal ir viens no nozīmīgākajiem vīna ražotājiem Austrijā un 2013. gadā tika pasludināts par 9. DAC reģionu ar "Vīnes jaukto komplektu DAC".

Šodienas vīna ainava Vīnē

Pašlaik apmēram 400 vīnkopības uzņēmumu pārvalda apmēram 640 hektārus vīna dārzu Vīnē. Galvenās audzēšanas zonas stiepjas no Bisambergas ziemeļrietumos līdz 23. apgabalam dienvidos, īpaši Kālenbergas un Nusbergas nogāzēs. No augšanas vietām īpaši ievērības cienīgas ir Nussdorf, Grinzing un Neustift am Walde. Visizplatītākās baltvīna šķirnes ir Grüner Veltliner, Riesling un Pinot Blanc, savukārt sarkanvīna šķirnes galvenokārt sastāv no Blauer Zweigelt un Pinot Noir. Aptuveni 23% no Vīnes kultivētās platības tiek izmantoti bioloģiskajai vīnkopībai, tādējādi pilsēta ir bioloģiskās vīnkopības priekšgalā Austrijā.

Kopumā ir skaidrs, ka vīnkopībai Vīnē ir ne tikai senas tradīcijas, bet tā ir arī Vīnes kultūras un ekonomikas centrālā daļa. Ikgadējie vīnogu novākšanas svētki, kuros pulcējas kopiena, liecina par dziļi iesakņojušos saikni, kas vīniešiem ir ar saviem vīna dārziem.

presse.wien.gv.at ziņo, ka…
geschichtewiki.wien.gv.at apraksta vēsturisko attīstību...
wikipedia.org piedāvā visaptverošu pārskatu...