Lielā piektdiena Karintijā: aizliegums paliek, neskatoties uz VFGH lēmumu!

Lielā piektdiena Karintijā: aizliegums paliek, neskatoties uz VFGH lēmumu!

Vienna, Österreich - Lielajā piektdienā, 2025. gada 18. aprīlī, Karintijā notiek pretrunīgi vērtēts pasākuma aizliegums. Konstitucionālā tiesa (VFGH) ir nolēmusi, ka tiek gaidīts, ka esošais aizliegums tiks atcelts. Šis lēmums seko juridiskās noteikšanas pārskatam, kas tiek uzskatīts par antikonstitucionālu, jo tas pārkāpj vienlīdzības principu. Lielās piektdienas koncerts Villačā 2023. gadā, kas tika sodīts par organizatoru ar naudas sodu 400 eiro, bija šī eksāmena sprūda. [vienna.at] (https://www.vienna.at/Kaerntner-event-Berbot-AM-karfreit-soll-soll- paliekas/9346598) ziņo, ka Kärntner ÖVP joprojām plāno saglabāt aizliegumu un strādāt pie "konstitucionālās maģistrācijas".

Gubernatora vietnieks Martins Grūbers no ÖVP ir aprakstījis VFGH lēmumu kā "nekristisku dāvanu" un ir apņēmies izmantot visus likumīgus līdzekļus aizlieguma saglabāšanai. Šo nostāju apšauba SPö, ÖVP koalīcijas partneris. Saskaņā ar SPö teikto, nav bijis pieejams konstitucionāls priekšlikums no ÖVP. Turklāt Kultūras iniciatīvu interešu kopiena Karintijā/Koroška (IG KIKK) uzskata, ka jaunu aizliegumu var ieviest "caur aizmugurējām durvīm". Tas prasa reālu likumu brīvības vienlīdzību.

Reliģijas prakses tiesiskais regulējums

Austrijā ir likumīgi aizsargāta reliģiskā brīvība, kas ietver tādas individuālās tiesības kā ticības un reliģijas brīvība, kā arī korporatīvās tiesības uz baznīcām un reliģiskajām biedrībām. Katram cilvēkam vecumā no 14 gadiem ir tiesības brīvi izvēlēties reliģijas ticību, un varas iestādēm ir pienākums aizsargāt šīs vēlēšanas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir tiesības izvēlēties vai mainīt piederību baznīcai vai reliģiskajai kopienai, kā arī brīvībai, nevienam, kas pieder. Tiesības uz reliģijas praksi var veikt publiski vai privāti, un tajā ietilpst pakalpojumi, mācības un reliģisko paražu uzmanība. Oesterreich.gv.at uzsver, ka visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu reliģijas pārliecības, baudiet to pašu burgeois un politiskās tiesības.

Konstitucionālajā tiesā tās lēmumos teikts, ka pasākuma aizliegums pārkāpj ne tikai pamattiesības, bet arī jo īpaši pret mākslas brīvību un darba brīvību. Tam ir galvenā ietekme uz Karintijas kultūras ainavu un rada jautājumus par reliģisko un kultūras notikumu turpmāko rīkošanos.