Lielā piektdiena Karintijā: aizliegums joprojām ir spēkā, neskatoties uz VfGH lēmumu!

Lielā piektdiena Karintijā: aizliegums joprojām ir spēkā, neskatoties uz VfGH lēmumu!

Lielajā piektdienā, 2025. gada 18. aprīlī, Karintijā tiks apspriests pretrunīgi vērtētais pasākumu aizliegums. Satversmes tiesa (VfGH) nolēmusi, ka esošais aizliegums, visticamāk, tiks atcelts. Šis lēmums pieņemts pēc likuma normas pārskatīšanas, kas uzskatāma par antikonstitucionālu, jo pārkāpj vienlīdzības principu. Lielās piektdienas koncerts Viljahā 2023. gadā, par ko organizators tika sodīts ar 400 eiro sodu, bija šī audita iedarbinātājs. [vienna.at].

ÖVP gubernatora vietnieks Martins Grūbers Konstitucionālās tiesas lēmumu raksturoja kā "nekristīgu dāvanu" un ir apņēmības pilns izmantot visus likumīgos līdzekļus, lai aizliegumu saglabātu. Šo nostāju apšauba ÖVP koalīcijas partnere SPÖ. Pēc SPÖ domām, no ÖVP puses pašlaik nav neviena konstitūcijai atbilstoša priekšlikuma. Turklāt Karintijas/Koroškas kultūras iniciatīvu interešu grupa (IG KiKK) pauž bažas, ka jauns aizliegums varētu tikt ieviests “pa sētas durvīm”. Viņa aicina likumā noteikt patiesu notikumu brīvības vienlīdzību.

Reliģijas prakses tiesiskais regulējums

Reliģijas brīvību Austrijā aizsargā likums, kas ietver gan individuālās tiesības, piemēram, ticības un reliģiskās prakses brīvību, gan arī korporatīvās tiesības baznīcām un reliģiskajām sabiedrībām. Ikvienam, kas ir 14 gadus vecs vai vecāks, ir tiesības brīvi izvēlēties savu reliģisko pārliecību, un varas iestādēm ir pienākums aizsargāt šo izvēli. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir tiesības izvēlēties vai mainīt savu piederību baznīcai vai reliģiskajai kopienai, kā arī brīvība tai nepiederēt. Tiesības praktizēt reliģiju var būt publiskas vai privātas, un tās ietver pielūgsmi, mācības un reliģisko paražu ievērošanu. oesterreich.gv.at uzsver, ka visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības ir vienādas pilsoniskās un politiskās tiesības.

Satversmes tiesa savos lēmumos norāda, ka pasākumu aizliegums ne tikai pārkāpj pamattiesības, bet jo īpaši arī pret mākslas brīvību un darba brīvību. Tam ir galvenā ietekme uz Karintijas kultūras ainavu, un tas rada jautājumus par turpmāko reliģisko un kultūras notikumu vadību.