Šveices armijas priekšnieks brīdina: neitralitāte nepasargā no draudiem!

Šveices armijas priekšnieks brīdina: neitralitāte nepasargā no draudiem!

Šveices armijas priekšnieks Tomass Süsli nesen pauda iebildumus par pašreizējo drošības situāciju un valsts aizsardzības spējām. Neskatoties uz destabilizēto ģeopolitisko situāciju, ko izraisīja Krievijas uzbrukums Ukrainai 2022. gada februārī, Šveices politiķi paliek salīdzinoši neskarti. Süssli atzīmē, ka konfliktu Ukrainā daudzi uztver kā tālu, lai gan starp Šveici un Ukrainu atrodas tikai divas valstis - Ungārija un Austrija.

Süssli uzsver, ka sabiedrības “satricinājuma” trūkums ir saistīts ar dažādiem faktoriem. Viņš arī kritizē plaši izplatīto ideju, ka Šveices neitralitāte automātiski piedāvā aizsardzību. Atbildība, ko armijas priekšnieks nes par karaspēku, nav mazsvarīga; Viņš skaidroja, ka ārkārtas situācijā pilnībā būs ekipēta tikai trešā daļa karavīru.

Nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības

Süssli skaidri norāda, ka Šveice nevar aizstāvēties autonomi. Lai stātos pretī izaicinošajai drošības videi, armijai ir jāsadarbojas ar citiem bruņotajiem spēkiem, kas jau gadu desmitiem ir daļa no aizsardzības stratēģijas. Šveices armijas starptautiskā sadarbība ietver ne tikai sadarbību ar citām armijām, bet arī gaisa spēku mācības un ieguldījumu militārā miera veidošanā, piemēram, izvietošanu Kosovā KFOR sastāvā.

Šveice regulāri trenējas misijās ārvalstīs, piemēram, nakts un zema līmeņa lidojumos Lielbritānijā. Armija aktīvi darbojas arī humānās palīdzības operācijās, piemēram, sniedz atbalstu mežu ugunsgrēku laikā Grieķijā 2023. gadā. Taču, neskatoties uz šiem centieniem, Süsli mazināja cerības, uzskatot, ka valsts pilnīgai aizsardzībai var paiet līdz 2050. gadam, ja viens procents no iekšzemes kopprodukta tiks ieguldīts tikai no 2032. gada vai 2035. gada.

Aizsardzības izdevumi un drošības problēmas

Bažas rada arī aizsardzības izdevumu attīstība, kas ir samazinājusies no 1,6% no IKP 1990. gadā līdz tikai 0,67% 2024. gadā. Tas liecina par kopējo deficītu 144 miljardu franku apmērā, kas vairs nesedz modernās armijas darbības izmaksas. Jaunievēlētais Aizsardzības departamenta vadītājs Martins Pfisters uzsvēris nepieciešamību stiprināt armijas aizsardzības spējas, lai aizsargātu Šveices vērtības un institūcijas.

Pfister plāno līdz 2032. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 1% no IKP. Militārās spējas, kas bieži tiek raksturotas ar devīzi “Šveicē nav armijas, tā ir armija”, atbalsta daudzi rezervisti un viņu mājās esošā tehnika. Darba kārtībā ir arī pretgaisa aizsardzības paplašināšana un sadarbība ar kaimiņvalstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, NATO, lai nodrošinātu piekļuvi nozīmīgām tehnoloģijām un stiprinātu drošības arhitektūru.

Kopumā ir skaidrs, ka Šveices armija saskaras ar lieliem izaicinājumiem un ka steidzami ir nepieciešami visaptveroši sagatavošanās darbi un ieguldījumi aizsardzības spējās, lai neatpaliktu no starptautiskajām norisēm. Šie atklājumi uzsver nepieciešamību domāt par Šveices ieroču un drošības stratēģiju un to attiecīgi pielāgot.

Lai iegūtu papildinformāciju un pamatinformāciju, varat izlasīt ziņojumus no Maza avīze, VTG un Dienvidvācijas laikraksts lasīt.