PVA noraida rokas protēzes: Tiesībsargs Ačics kritizē varas iestādes!

PVA noraida rokas protēzes: Tiesībsargs Ačics kritizē varas iestādes!

Kā piemēru izaicinājumiem sociālās līdzdalības jomā Pensiju apdrošināšanas aģentūra (PVA) noraidīja Maikla G. pieteikumu par mioelektrisko apakšdelma protēzi. Maiklam G., kuram kopš 15 gadu vecuma nav labās rokas un kurš ir atkarīgs no nefunkcionējošas protēzes, jaunā protēze bija nepieciešama, lai efektīvāk veiktu savus profesionālos uzdevumus. Viņš strādā tirdzniecības uzņēmumā un ir nepieciešama protēze, lai darbinātu datora taustiņus un veiktu preču prezentācijas, kas būtiski ietekmē viņa darba spējas.

Kā ziņo vietne ots.at, PVA bija veiksmīgākais rehabilitācijas centrs divas nedēļas, kuru testā bija Maikls G. Neskatoties uz to, viņa pieteikums decembrī tika noraidīts, kas viņu spēcīgi psiholoģiski ietekmēja. Tiesībsargs, kuru pārstāv Bernhards Ačits, kritizē pieteikuma neefektīvo apstrādi. Tas vispirms tika pārsūtīts Austrijas slimokasei (ÖGK), kur tas ilgu laiku palika, pirms tika atgriezts PVA.

Administrācijas kritika

Bernhards Ačics pieprasa, lai sociālā apdrošināšana segtu protēzes izmaksas, lai Maikls G. varētu strādāt ilgāku laiku. Noraidījums tiek minēts kā izcils piemērs neadekvātiem administratīvajiem procesiem un atbalsta trūkumam cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir krasā pretrunā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), kas aicina cilvēkus ar invaliditāti pilnībā piedalīties sociālajā dzīvē.

Iekļaušana un līdzdalība ir galvenās tēmas, kas pārsniedz atsevišķu gadījumu. Kā skaidro bpb.de, nav saistošas ​​iekļaušanas definīcijas, taču to parasti saprot kā visu cilvēku, īpaši cilvēku ar invaliditāti, vienlīdzīgu līdzdalību sociālajā dzīvē. Ar to saistītas prasības dažādām institūcijām atvērties un pielāgoties cilvēku individuālajām vajadzībām.

Sociālās perspektīvas un izaicinājumi

Izaicinājumi ir acīmredzami ne tikai Maikla G. gadījumā, bet arī plašākā sabiedrības skatījumā. Joprojām pastāv sociālie šķēršļi, kas diskriminē cilvēkus ar invaliditāti ikdienas dzīvē. Statistika liecina, ka bezdarba līmenis cilvēkiem ar smagu invaliditāti ir virs vidējā un ka daudzi bieži jūtas vientuļi un maz uzticas politiskajām institūcijām.

Lai stiprinātu cilvēku ar invaliditāti līdzdalību, nepieciešami pasākumi, kas ne tikai ņem vērā viņu individuālo dzīvesveidu, bet arī nojauc sociālos šķēršļus. Tas atbilst Sociālā kodeksa IX grāmatas un Federālā līdzdalības likuma mērķiem, kas veicina cilvēku ar invaliditāti līdzdalības iespēju uzlabošanu. Diskusijai par iekļaušanu ir potenciāls būtiski mainīt mūsu sabiedrības struktūras uz labo pusi un bagātināt ikviena iesaistītā cilvēka dzīvi.