Sociālā plaisa: kā COVID-19 iznīcināja mūsu draudzību

Sociālā plaisa: kā COVID-19 iznīcināja mūsu draudzību

Pašreizējie Vīnes universitātes pētījumi liecina par satraucošiem atklājumiem par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz sociālo struktūru Austrijā. Plašā 127 interviju analīzē no 2020. un 2021. gada pētnieku grupa ziņo, ka ne tikai radās veselības problēmas, bet arī pandēmija izraisīja dziļas sociālās šķelšanās. Izabella Radhubere, pētījuma vadošā autore, skaidro, ka daudzi cilvēki ir mainījuši draugu lokus dažādu uzskatu dēļ par vakcinācijas politiku. "Līdzīgi domājoši cilvēki sapulcējās "sociālajos burbuļos", savukārt no tiem, kas domā savādāk, tika vairīti," viņa skaidroja. noe.ORF.at.

Šie dalījumi izraisīja atstumtības sajūtu, ko izjuta visi respondenti. Neatkarīgi no viņu nostājas attiecībā uz vakcināciju daudzi teica, ka ir nobažījušies par iespējamām sociālajām atslēgtām. Radhubers atzīmēja, ka tādi pasākumi kā 2G noteikums, kas nošķir vakcinētos un nevakcinētos cilvēkus, tikai palielināja atšķirtības sajūtu. "Šī regula ir samazinājusi vēlmi ievērot pasākumus," turpināja Radhubers. Pētījuma centrālais secinājums ir tāds, ka krīzes politikā, lai tā būtu efektīva, ir jāiekļauj visi, ko eksperti apstiprināja arī Austrijas Zinātņu akadēmijas papildu ziņojumā. "Krīzes politika ir jāinformē acu līmenī," steidzami pieprasa Radhubere, kā arī viņas kolēģi zinātnieki, kuri cenšas izbeigt šķelšanos.

Sociālā kohēzija fokusā

Zinātnieki brīdina, ka neiesaistīšanās krīzes situācijās rada ne tikai īslaicīgas problēmas, bet arī apdraud uzticību politiskajām un zinātniskajām institūcijām ilgtermiņā. Pētījuma līdzautore Ģertrūde Saksingere uzsver, ka Korona politikas neveiksmei var būt būtiskas sekas, risinot tādas nākotnes problēmas kā klimata pārmaiņas. "Krīzes politikai, kas veicina sociālo kohēziju, ir izšķiroša nozīme nākotnē," saka Saxinger, norādot, ka ir jāstiprina izpratne par sociālo kohēziju, lai netiktu dota vieta populistiskām kustībām, kā tas jau noticis Austrijā. neu-science.apa.at.