Labējais radikālis Millers: Satīra parāda Vācijas tumšo pusi!
Režisors Nurans Deivids Kaliss ar "Noplūdi. No Molnas līdz Hanau" uz Schauspiel Frankfurt skatuves ienes kodīgu satīru par labējo ekstrēmismu.

Labējais radikālis Millers: Satīra parāda Vācijas tumšo pusi!
Schauspiel Frankfurt programmā ir jauns režisora Nurana Deivida Kalisa darbs: "Noplūdes. No Molnas līdz Hanau". Pirmizrāde notiks nākamsestdien. Šī asā satīra apskata Vācijas vēsturi kopš 1945. gada, kas savijas ar labējo ekstrēmismu. Calis pievēršas svarīgiem rasistiskiem incidentiem, sākot ar slepkavībām Molnā 1992. gadā, līdz NSU slepkavībām un beidzot ar uzbrukumu Hanau. Četri aktieri iemieso dažādus tēlus no klauniem līdz konstitucionālajiem aģentiem un komentē formā, kas sabiedrībā pazīstamus cilvēkus konfrontē ar reakcionāru ideoloģiju brutalitāti. Kā jau ziņots hessenschau.de, Kalis vēlas izmantot šo satīru, kas darbojas kā mākslinieciska pretestība, lai sniegtu skatītājiem spēku sajūtu un cīnītos pret labējo ekstrēmistisko spēku radītajām bailēm.
Tajā pašā laikā satraucoša realitāte
Šī pirmizrāde notiek kontekstā, kurā Vācijas debates par migrāciju un sabiedrību uzrāda satraucošas tendences. Kamēr Kālis min satīras piemērotību labējo struktūru absurduma un stulbuma atmaskošanai, tas attiecas arī uz aktuālo sociālo kritiku, kas kļūst skaidra filmā “Viņš ir atpakaļ”. Šajā filmā, kā ziņots kunstundfilm.de, vēsturiskais Ādolfs Hitlers, ko brīnišķīgi iemieso Olivers Masuči, tiek katapultēts mūsdienu pasaulē. Viņa atgriešanās tiek iestudēta kā nomācoša satīra, kurā pilsoņu reakcija liecina par neparastu ieskatu: daudzi līderi sveicina tā, it kā viņš varētu būt jauna TV zvaigzne. Aurojošo vairākumu, kas izrāda sapratni par saviem stulbākajiem aizspriedumiem, filmas veidotāji pasniedz kā komentāru par valsti, kurā zem radara plaukst invazīvi un populistiski uzskati.
Abos projektos kļūst skaidrs, ka māksla kalpo ne tikai kā izklaide, bet arī kā sava veida ierocis pret draudīgajiem straumēm sabiedrībā. Kamēr Kaliss vēlas atklāt sapīšanos starp labējo ekstrēmismu un varas iestādēm, “Viņš ir atpakaļ” savā veidā parāda, kā bīstamas ideoloģijas atkal var iekļūt sociālajā apziņā. Šajā ziņā abas institūcijas uzsver jautājuma aktualitāti un mudina cilvēkus kritiski apšaubīt savu nostāju.
Intensīvs diskurss par labējā spārna radītajām briesmām ir nepieciešams kā jebkad agrāk un tiek izcelts gan teātros, gan filmās.