Pa labi -Radikālis Müllers: Satīra parāda Vācijas tumšo pusi!

Pa labi -Radikālis Müllers: Satīra parāda Vācijas tumšo pusi!

Frankfurt, Deutschland - Programmā piedalās jauns direktora Nurana Deivida Kalisa darbs: "Noplūdes. No Mölln līdz Hanau". Pirmizrāde notiks nākamajā sestdienā. Šajā asajā satīrā Vācijas vēsture, kas ir savstarpēji saistīta ar labo ekstrēmismu, tiek uzsvērta kopš 1945. gada. Četri dalībnieki iemieso dažādus skaitļus, sākot no klauniem līdz konstitucionālajiem aizsargiem un komentē formā, kas saskaras ar labi pazīstamu ar reakcionāru ideoloģiju brutalitāti. Kā jau ziņots vietnē hessenschau.de, Kalis vēlas ar šo satīru izteikt iespēju radīt iespēju skatītājiem, kas darbojas kā mākslinieciska pretestība, un cīnās pret bailēm, ko veicina labās puses ekstrēmisti.

Tajā pašā laikā satraucošā realitāte

Šī pirmizrāde notiek kontekstā, kurā Vācijas debates par migrāciju un sabiedrību parāda satraucošas tendences. Kamēr Calis noved pie satīra piemērotības, lai atklātu labo -vīves struktūru absurdus un stulbumu, tas attiecas arī uz pašreizējo sociālo kritiku, kas filmā “He ir atpakaļ” kļūst skaidrs. Šajā filmā, kā ziņots vietnē Kunstundfilm.de, vēsturiskais Ādolfs Hitlers, kuru lieliski iemieso Olivers Masucci, ir katapultēts mūsdienu pasaulē. Viņa atgriešanās tiek iestudēta kā nomācoša satīra, kurā pilsoņu reakcija liecina par biedējošu ieskatu: daudzi atzinīgi vērtē ceļvedi, kā varētu būt jauna TV zvaigzne. Jauno vairākumu, kas parāda izpratni par viņu muļķīgajiem aizspriedumiem, filmas veidotāji pārstāv kā komentāru par valsti, kurā uzbrūkošie un populistiskie uzskati plaukst zem radara.

Abos projektos kļūst skaidrs, ka māksla kalpo ne tikai kā izklaidei, bet arī kā sava veida ierocis pret drausmīgajām straumēm sabiedrībā. Kamēr Kalis vēlas atklāt sakopšanu starp labo ekstrēmismu un varas iestādēm, "viņš ir atpakaļ" savā veidā parāda, cik bīstamas ideoloģijas var atkal iekļūt sociālajā informētībā. Šajā ziņā abas institūcijas ilustrē tēmas steidzamību un aicina kritiski apšaubīt savu nostāju.

Intensīvs diskurss par briesmām, kas rodas no pareizās ainas, ir nepieciešams nekā jebkad agrāk un ir krasi apgaismots gan teātros, gan filmā.