Blatten grimst haosā: ledāja sabrukums rada ūdens haosu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Šveice baidās no ledāja sabrukšanas: Blatens ir applūdis, drošības pasākumi ir ļoti svarīgi. Klimata pārmaiņas palielina riskus.

Schweiz bangt nach Gletscherabbruch: Blatten ist überflutet, Sicherheitsmaßnahmen sind entscheidend. Klimawandel verstärkt Risiken.
Šveice baidās no ledāja sabrukšanas: Blatens ir applūdis, drošības pasākumi ir ļoti svarīgi. Klimata pārmaiņas palielina riskus.

Blatten grimst haosā: ledāja sabrukums rada ūdens haosu!

Gigantiskas ūdens masas ir aprakušas Blatenas ciemu Letšentālē Šveicē. Ledāja sabrukšanas rezultātā reģionu izpostīja milzīgs daudzums akmeņu, ledus un gružu. Lonzas upe tika aizsprostota, izveidojot bīstamu ezeru, kura ūdens līmenis kritiskos brīžos paaugstinājās līdz pat trim metriem stundā. Kā pastāstīja Kristians Studers no Valē kantona Dabas apdraudējumu departamenta, drošības situācija bija tik nestabila, ka katastrofu seku likvidēšanas darbinieki un armijas darbinieki nevarēja iejaukties. Drupu kalns, kas sastāv no irdena materiāla un ledus ledus, joprojām ir akūts drauds vietējiem iedzīvotājiem.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka Kleiner Nebelhorn nojaukšanas vietā var nokrist vairāki simti tūkstoši kubikmetru akmeņu. Varas iestādes jau ir atbrīvojušas atsevišķas mājas gar upes gultni un galvenokārt koncentrējas uz riska novērtējumu un organizatoriskiem pasākumiem. Lai novērstu iespējamos turpmākos katastrofālos incidentus, ūdenskrātuve pie Ferden an der Lonza tika iztukšota, lai kalpotu kā savākšanas baseins. Tomēr pastāv šausmīgs “sliktākais” scenārijs, kurā rezervuārā var iekļūt vairāk ūdens un gružu, nekā tas spēj izturēt. Situācija prasa maksimālu modrību.

Ūdens resursi zem spiediena

Incidents Šveicē nav tikai vietēja problēma, bet arī atspoguļo globālās problēmas saistībā ar ūdens resursiem. Saskaņā ar neseno ANO un UNESCO ziņojumu, kas publicēts 21. martā, kalni ir būtiski ūdens avoti miljardiem cilvēku. Tiem ir svarīga loma dzeramā ūdens apgādē un pārtikas un enerģētikas drošībā. Tajā pašā laikā izskan brīdinājumi par klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām kalnu ekosistēmām. Globālā sasilšana izraisa paātrinātu ledāju kušanu, kā rezultātā daudzos reģionos samazinās ūdens pieejamība un kļūst neuzticama.

Problēmas ir nopietnas: ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju jau cieš no ārkārtēja ūdens trūkuma, un pusei dažkārt ir liels ūdens trūkums. Turklāt vairāk nekā 2 miljardiem cilvēku nav pieejams tīrs dzeramais ūdens. Ūdens patēriņš katru gadu pieaug, īpaši mājsaimniecībās un rūpniecībā. Ulla Burchardt no Vācijas UNESCO komisijas uzsver kalnu politisko nevērību, kas situāciju vēl vairāk saasina. Ir ieteicamas spēcīgas ūdensapgādes sistēmas un starptautiska sadarbība ilgtspējīgai ūdens apsaimniekošanai.

Pasaules skatieniem pievēršoties Blatenas katastrofai, nākamā Pasaules ūdens diena, kas notiks 22. martā, atkal liks apzināties, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi ūdenim un sanitāriju. Vienlaikus ANO pasludina 2025. gadu par Starptautisko ledāju aizsardzības gadu, kas ir būtisks pasākums, lai atbalstītu turpmāko ūdens apsaimniekošanu jutīgos reģionos. Šveicē iedzīvotāji skartajos apgabalos joprojām ir gatavībā un cer uz ātru un efektīvu atbildi no varas iestādēm.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par pašreizējām norisēm, varat izlasīt pārskatus Maza avīze un des Spogulis lasīt. Papildinformāciju par globālajām ūdens problēmām var atrast arī tīmekļa vietnē UNESCO.