Putins aicina uz Lieldienu pamieru – Kijevā pieaug skepse!

Putins aicina uz Lieldienu pamieru – Kijevā pieaug skepse!

Vladimirs Putins šodien uz Lieldienām izsludināja vienpusēju pamieru Ukrainas konfliktā. Tas attiecas no pulksten 17:00. CEST 19. aprīlī un plānots līdz svētdienai, 23:00. CEST. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas teiktā, pamiers tiks ievērots tikai tad, ja savus uzbrukumus pārtrauks arī Ukrainas bruņotie spēki. Putins iepriekš bija ticies ar ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, lai noskaidrotu situāciju frontē. Savā runā viņš novēlēja krievu karavīriem priecīgas Lieldienas un lēmumu par uguns pārtraukšanu raksturoja kā humānu aktu, lai gan precīzi motīvi paliek neskaidri. Šī attīstība sakrīt ar pastiprinātu spiedienu no Vašingtonas, kas mudina uz miera sarunām starp konfliktējošām pusēm, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa strauju progresu un draud ar sankcijām, ja nebūs vēlmes piekāpties. vol.at ziņo, ka…

Taču Putina paziņojums Kijevā izraisīja skepsi. Prezidents Volodimirs Zeļenskis kritizēja pamieru, norādot, ka Ukraina atrodas gaisa trauksmē, kamēr Krievijas spēki, šķiet, turpina veikt uzbrukumus Ukrainas pozīcijām. Dažas stundas pirms pamiera stāšanās spēkā virs Ukrainas tika pamanīti Krievijas kaujas bezpilota lidaparāti. Neskatoties uz paziņojumu, Kijeva vēl nav saņēmusi oficiālu atbildi no Krievijas varas iestādēm. Kamēr Ukrainas puse norādīja, ka Krievijas uzbrukumi turpinās arī pēc pamiera sākuma, Putins aicināja savus karavīrus gatavoties iespējamiem pamiera pārkāpumiem. Tagesspiegel analizē, ka...

Putina taktika un reakcijas

Putina pamieru daži uzskata par taktisku manevru, lai nesadusmotu Trampu un, iespējams, nopelnītu laiku. Preses konferencē pēc tikšanās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko Maskavā Putins norādīja, ka Krievija principā ir gatava apspriest pamieru. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka pamieru nevajadzētu izmantot, lai pārgrupētu Ukrainas karaspēku. Tas rada jautājumus par to, kā varētu izskatīties šāda pamiera uzraudzība un kontrole. Pēc Krievijas prezidenta domām, būtu nepieciešams nodrošināt Ukrainas demilitarizāciju un nepieļaut valsts pievienošanos NATO. Tagesschau ziņo, ka…

Vispārējā diskusijā par pamieru militārā situācija saglabājas saspringta. Krievija joprojām aizņem aptuveni 20 procentus Ukrainas teritorijas un nav devusi iemeslu atteikties no savām teritoriālajām pretenzijām. Pastāv arī bažas, ka Krievija joprojām atrodas dominējošā stāvoklī militāri un varētu vēlēties apzināti torpedēt sarunas. Atklāts paliek jautājums, vai vienpusējais pamiers patiešām novedīs pie kauju pārtraukšanas vai tikai īsas pauzes konfliktā.