Jauns Krievijas gaisa triecienu vilnis: Kijeva un Odesa tiek uzbrukta!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Atjaunoti Krievijas gaisa triecieni Kijevai 2025. gada 17. jūnijā: ugunsgrēki, nāves gadījumi un milzīgi draudi Ukrainas infrastruktūrai.

Erneute russische Luftangriffe auf Kiew am 17. Juni 2025: Brände, Tote und massive Bedrohung der ukrainischen Infrastruktur.
Atjaunoti Krievijas gaisa triecieni Kijevai 2025. gada 17. jūnijā: ugunsgrēki, nāves gadījumi un milzīgi draudi Ukrainas infrastruktūrai.

Jauns Krievijas gaisa triecienu vilnis: Kijeva un Odesa tiek uzbrukta!

2025. gada 17. jūnijā Ukrainu atkal skars masīvi gaisa triecieni no Krievijas. Līdzīgi kā iepriekšējās dienās, arī šodien Kijevā un citās valsts daļās bija izcēlušies daudzi ugunsgrēki. Pēc Ukrainas iekšlietu ministra Ihora Klimenko teiktā, šobrīd reģistrēti 27 ugunsgrēka avoti, tostarp dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes un kritiskā infrastruktūra. Mērs Vitālijs Kļičko telegrammā ziņoja, ka iedzīvotāji var dzirdēt daudzus sprādzienus un dronu un raķešu skaņas.

Galvaspilsētā jau noticis traģisks notikums: uzbrukumos nāvējoši ievainots ASV pilsonis. Šis incidents uzsver pastāvīgos draudus, ko rada Krievijas gaisa uzlidojumi. Par elektrības padeves traucējumiem ziņots arī Kijevā, kamēr Ukrainas gaisa spēki runā par masveida uzbrukumu ar aptuveni 140 bezpilota lidaparātiem un to imitācijām.

Sīkāka informācija par uzbrukumiem

Kā ziņots, Ukrainas bruņotie spēki spējuši pārtvert 125 no izmantotajiem bezpilota lidaparātiem, taču draudu situācija joprojām ir saspringta. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kurā tika izvietoti gandrīz 500 bezpilota lidaparāti, šodienas uzbrukuma scenārijs bija mazāk plašs, taču joprojām nozīmīgs. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības vienības notriekušas divus Ukrainas bezpilota lidaparātus. Avārijas brigādes pašlaik izmeklē avārijas vietas Maskavā.

Arī ostas pilsētu Odesu skāruši daudzi bezpilota lidaparātu uzbrukumi, ko apstiprināja pilsētas mērs. Šie notikumi ir daļa no plašākas ofensīvas, ko Krievija ir sākusi vairāk nekā trīs gadus, lai destabilizētu Ukrainu.

Krievijas militārā stratēģija

Pēc Ukrainas operācijas "Zirnekļtīkls", kas spēja veikt mērķtiecīgus uzbrukumus Krievijas bumbvedējiem, Krievija arvien vairāk mainījusi savu stratēģiju. Arvien biežāk tiek vērsti civilie mērķi, kas ir izraisījis ievērojamu gaisa triecienu pieaugumu. 2024. gadā vidējais katru dienu izšautu gaisa šāviņu skaits bija mazāks par 420. Šis skaitlis pēdējo dienu laikā ir strauji pieaudzis Krievijas agresīvās rīcības dēļ.

Analīzes liecina, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektivitāte šobrīd ir samazinājusies no 85-90% līdz aptuveni 70-75%. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka Krievija ir uzlabojusi savu taktiku un plāno palielināt Geran bezpilota lidaparātu ražošanu, kas var uzbrukt baros. Šie droni sasniedz ātrumu no 400 līdz 450 km/h, un tos ir grūti pārtvert. Turklāt Krievija izmanto mānekļus, kas imitē viņu uzbrukuma bezpilota lidaparātu radara atstarojumu, lai pārspētu pretgaisa aizsardzību.

Šo uzbrukumu mērķis joprojām ir skaidrs: iznīcināt Ukrainas infrastruktūru un sagraut civiliedzīvotāju morāli. Taču vēsturiski šādi uzbrukumi ir bijuši grūti salauzt pilsoņu morāli tikai ar gaisa triecieniem, sacīja eksperti.

Šajā saspringtajā situācijā ļoti svarīgs ir atbalsts no ārvalstīm. Lielbritānija paziņojusi, ka piešķirs Ukrainai divus kuģus, lai attīrītu mīnas Melnajā jūrā un nodrošinātu eksporta ceļus.

Pašreizējie notikumi vēlreiz parāda konflikta intensitātes palielināšanos un draudošo humanitāro krīzi, ko tas rada. Neatkarīgi no militārajiem panākumiem, reģiona stabilitāte nākotnē joprojām ir apdraudēta.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par Ukrainā notiekošo, varat izlasīt šādus rakstus: Maza avīze, ZDF un Deutschlandfunk.