Kārnijs: Trampu vairs neinteresē Kanādas aneksija

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ASV prezidents Donalds Tramps vairs nav ieinteresēts Kanādas anektijā, uzskata Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Kārnijs runāja par pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem un divpusējām attiecībām.

US-Präsident Donald Trump hat laut dem kanadischen Premierminister Mark Carney kein Interesse mehr an einer Annexion Kanadas. Carney äußerte sich über die wachsenden Verteidigungsausgaben und bilaterale Beziehungen.
ASV prezidents Donalds Tramps vairs nav ieinteresēts Kanādas anektijā, uzskata Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Kārnijs runāja par pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem un divpusējām attiecībām.

Kārnijs: Trampu vairs neinteresē Kanādas aneksija

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs otrdien paziņoja, ka Kanāda vairs neuzskata, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir ieinteresēts padarīt Kanādu par 51. federālo zemi.

Aneksija netiek apspriesta

Uz CNN žurnālistes Kristianas Amanpūras jautājumu, vai Tramps joprojām saka, ka vēlas anektēt Kanādu, Kārnijs atbildēja: "Nē, viņš to nedara." Viņš piebilda: "Viņš apbrīno Kanādu. Ir godīgi teikt, ka viņš kādu laiku ir vēlējies pēc Kanādas."

Iepriekšējie paziņojumi par Kanādu

Šī nav pirmā reize, kad kāda amatpersona paziņojusi, ka valsts aneksija ir beigusies. 22. maijā ASV vēstnieks Kanādā Pīters Hoekstra telekanāla CNN apraides partnerim CBC sacīja, ka "Donalds Tramps vairs nerunā par" Kanādas kļūšanu par 51. federālo zemi. Tomēr vairākas dienas vēlāk Tramps sociālajos medijos publicēja, ka Kanādai faktiski jākļūst par 51. štatu, kas gūst labumu no viņa piedāvātās pretraķešu aizsardzības sistēmas.

Izmaiņas attiecībās ar ASV

Kārnijs ir vairākkārt uzsvēris, ka vecā, ciešā partnerība starp Kanādu un ASV ir “beigusies”. Viņš sāka savu pilnvaru termiņu, piedaloties Eiropas partneriem Apvienotajā Karalistē un Francijā, un pat strādāja ar Austrāliju pie jaunām radaru sistēmām Kanādas Arktikai.

Palielināti aizsardzības izdevumi

Tomēr Kārnijs atzina, ka Tramps ir mudinājis Kanādu palielināt aizsardzības izdevumus, jo īpaši, lai sasniegtu NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu mērķi. "Prezidents ir koncentrējies uz vairāku divpusēju attiecību pārveidošanu," Amanpour sacīja Kārnijs. "Mēs esam NATO. Viņš ir koncentrējies uz to, lai visas dalībvalstis, tostarp Kanāda, maksātu savu daļu. Es domāju, ka tas ir tas, ko mēs šobrīd darām."

Trampa ietekme uz Tuvajiem Austrumiem

Kārnijs arī norādīja, ka Trampam ir "potenciāls būt izšķirošam" attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos. Lai gan visaptverošs miers reģionā ir galvenais mērķis, viņš piebilda, pašreizējai prioritātei vajadzētu būt "pamata" sasniegšanai: pamiers, humānās palīdzības pilnīga atsākšana un visu Gazas joslā turēto ķīlnieku atbrīvošana.

Irānas reakcija uz militārām darbībām

"Viņš ir izmantojis savu ietekmi un ASV varu citās situācijās. Mēs to tikko redzējām Irānā. Tas rada iespējas progresam, un ir morāls pienākums virzīties uz priekšu," piebilda Kārnijs.

Kanādas premjerministrs arī atzinīgi novērtēja Irānas "samērīgo" reakciju uz ASV bombardēšanu trīs kodolobjektos: ļoti paredzamu uzbrukumu reģionālajai ASV militārajai bāzei, kas lielā mērā tika pārtverts. "Militārā darbība bija arī Irānas diplomātisks solis. Mēs acīmredzami neatbalstām karadarbību un reakcijas, taču tā bija samērīga, deeskalējoša un, šķiet, bija koordinēta," secināja Kārnijs.