ES plāni par patvēruma meklētāju nometnēm ārzonā pēc tiesas sprieduma izgāžas

ES plāni par patvēruma meklētāju nometnēm ārzonā pēc tiesas sprieduma izgāžas

Eiropas apvienošanās saskaras ar jauniem izaicinājumiem, jo ​​īpaši saistībā ar patvēruma praksi. Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) nesen pieņemtais spriedums ir būtiski apgrūtinājis dažu valstu ambiciozos plānus pieņemt Itālijas pretrunīgi vērtēto modeli patvēruma meklētāju pārvietošanai uz aizjūras izraidīšanas centriem.

EKT nolēmums un tā sekas

Piektdien EKT nolēma, ka, lai gan Itālija var turpināt izmantot savas telpas Albānijas pilsētās Šendzjinā un Gjaderā, patvēruma meklētāju pārvietošanas nosacījumi ir jāpakļauj stingrākai pārbaudei. Mērķis ir nodrošināt, lai patvēruma meklētāji netiktu nosūtīti atpakaļ uz bīstamām situācijām viņu izcelsmes valstīs.

Kas padara izcelsmes valsti drošu?

Tiesa paskaidroja, ka izcelsmes valsti var uzskatīt par “drošu” tikai tad, ja tai ir veikta “efektīva tiesas pārbaude”. Tam jābūt arī uzskatāmi drošam visām iedzīvotāju grupām, tostarp neaizsargātām vai atstumtām grupām.

Ietekme uz turpmākajiem ES patvēruma noteikumiem

Paredzams, ka šis spriedums būtiski ietekmēs jaunos ES patvēruma noteikumus, kuriem jāstājas spēkā nākamā gada jūnijā. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai ļautu dalībvalstīm izveidot savus “drošo” valstu sarakstus, lai paātrinātu patvēruma procesu un izmantotu tos ārpakalpojumu sniedzējiem.

Drošo izcelsmes valstu saraksta kritika

Pašas ES sarakstā, kas paredzēts kā ceļvedis, ir iekļautas tādas valstis kā Bangladeša, Kolumbija, Ēģipte, Indija, Kosova, Maroka un Tunisija. Tomēr cilvēktiesību aktīvisti brīdina, ka šīs valstis nav drošas visiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar Amnesty International, valstis, no kurām tiek piešķirti 20% vai mazāk starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tiek uzskatītas par drošām. Taču šeit tiek ignorēts fakts, ka līdz 20% pieteikumu iesniedzēju no šīm valstīm tiek atzīti par bēgļiem, kas liek apšaubīt drošības situāciju šajās valstīs.

Cilvēktiesību pārkāpumi

EKT spriedums ir balstīts uz divu Bangladešas patvēruma meklētāju pieteikumu, kuri tika aizturēti Albānijā un apgalvoja, ka atgriešanās Bangladešā būtu bīstama. Tas notiek laikā, kad vairākas Eiropas valstis izrāda interesi izstrādāt savas deportācijas programmas, kas līdzīgas Itālijas un Albānijas modelim.

Itālijas modeļa izmaksas un efektivitāte

Lai gan partnerību, kas iegulda miljonus izraidīšanas centru un "atgriešanās centru" izveidē valstī, kas nav ES, dažas valstis uzskata par veiksmīgas pieejas piemēru, nesen Bari Universitātes veiktajā pētījumā konstatēts, ka Itālijas modelis līdz šim izmaksājis vairāk nekā 74,2 miljonus eiro (apmēram 86 miljonus ASV dolāru). Pētījumā modelis nosaukts par "visdārgāko, necilvēcīgāko un bezjēdzīgāko instrumentu Itālijas migrācijas politikas vēsturē".

Itālijas valdības kritika

Itālijas premjerministrs Džordža Meloni, kurš ir galēji labējās partijas biedrs, kritizēja spriedumu kā tuvredzīgu un sacīja, ka tas vājina centienus apkarot masveida nelegālo imigrāciju un aizsargāt valstu robežas. Viņa uzsvēra, ka šai attīstībai vajadzētu skart visus, tostarp politiskos spēkus, kas ir apmierināti ar spriedumu, jo tas vēl vairāk ierobežo valdību un parlamentu jau tā ierobežotās iespējas regulēt un pārvaldīt migrāciju.

Patvēruma meklētāju liktenis Albānijā

Itālijas izsūtīšanas centros Albānijā savu nākotni gaida gandrīz ducis cilvēku no drošām valstīm, piemēram, Ēģiptes un Bangladešas. Tas liecina par pamatotas un godīgas migrācijas politikas steidzamību Eiropā.