ESC uzvarētājs JJ Pietsch kritikā: uzliesmo politiskās domstarpības!

ESC uzvarētājs JJ Pietsch kritikā: uzliesmo politiskās domstarpības!

Eirovīzijas dziesmu konkursam (ESC) ir jauns uzvarētājs – 24 gadus vecais uzvarētājs Johanness JJ Pietsch, kurš Bāzelē notiekošā pasākuma uzmanības centrā ir ne tikai muzikāli, bet arī politiski. [oe24] ziņo, ka Pječa nesenie izteikumi izraisījuši politiskas debates par Izraēlas dalību konkursā. Intervijā Spānijas dienas laikrakstam “El País” viņš izteica vēlmi nākotnē ESC bez Izraēlas, izraisot vētru sociālajos medijos.

Šie paziņojumi ir īpaši nozīmīgi, jo tie tika izteikti tajā pašā dienā, kad tika nošauti divi Izraēlas vēstniecības darbinieki Vašingtonā. Kritiķi apsūdz Pječu par vēsturiska jūtīguma trūkumu. Viņa izteikumi tiek uzskatīti par politiski neinformētiem, īpaši viņa salīdzinājumi starp Krievijas agresijas karu un Izraēlas reakciju uz Hamas slaktiņu. [Prese] uzsver, ka šos izteikumus varētu interpretēt kā antisemītiskus.

Politiskie strīdi un sociālās reakcijas

Pretrunas Pječa izteikumos un viņa uzvedībā, piemēram, patīkot ierakstam par divu izraēliešu slepkavību, ir radījuši aicinājumus pēc ticamas atvainošanās. Ir prasības, lai viņš koncentrētos uz savu muzikālo karjeru un pārtrauktu darboties kā politiskai figūrai. Pēc kritiķu domām, ESC pirmām kārtām ir jābūt izklaides programmai, nevis politiskai platformai. ORF tiek aicināts nodrošināt, lai šādi politiski strīdi neietekmētu konkurenci.

Eksperti arī brīdina par pieaugošo atsvešināšanos starp ebreju kopienām daudzās valstīs. [NZZ] atzīmē, ka arvien vairāk tiek apšaubīta tradicionālā uztvere par Izraēlu kā bēgļu valsti. Pašreizējā diskusijā Izraēla bieži tiek uztverta kā agresors, savukārt ESP atbalstītie tolerances un dažādības principi praksē bieži tiek uzskatīti par liekulību.

Eirovīzijas dziesmu konkursa vērtības un sociālie principi

Šā gada devīzei “Mūzikas vienoti” vajadzētu apliecināt tādas vērtības kā kultūras brīvība un solidaritāte. Taču kritiķi brīdina, ka sociālie principi netiek piemēroti konsekventi, bet tiek vērtēti atkarībā no politiskās lietderības. Tas padara ESK par atklātības festivālu, kas tomēr riskē pāraugt tukšā iestudējumā, ja netiek konsekventi ievērotas morāles vadlīnijas.

Šajā kontekstā Šimons Šteins un Moše Cimmermans analizē paradigmas maiņu Izraēlas uztverē, kurā valsts arvien vairāk tiek apmelota kā koloniāla vara. Diskursā tiek lietoti tādi termini kā “aparteīds” un “genocīds”, neņemot vērā vēsturisko un politisko sarežģītību. Tas noved pie solidaritātes ar ebreju līdzpilsoņiem, kuri jūtas apdraudēti, ka tiek uzskatīti par mazāk svarīgiem nekā citas sociālās problēmas.

Strīdi, kas saistīti ar Johannesu JJ Pietsch, ne tikai rada jautājumus par ESK, bet arī atklāj dziļās sociālās plaisas, kas pašlaik pastāv Izraēlas un ebreju identitātes uztverē Eiropā. Nākotnē Eirovīzijas dziesmu konkurss varētu kalpot par skatuvi muzikāliem panākumiem, kā arī politiskām debatēm, kas sniedzas daudz tālāk par mūziku.