Vilki Austrijā: pazemināts aizsardzības statuss – zemnieki svin lēmumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2024. gada 3. decembrī Bernes konvencijas Pastāvīgā komiteja samazināja vilku aizsardzības statusu, lai nodrošinātu aktīvu vilku apsaimniekošanu.

Der Ständige Ausschuss der Berner Konvention hat am 3. Dezember 2024 den Schutzstatus von Wölfen herabgesetzt, um aktives Wolfsmanagement zu ermöglichen.
2024. gada 3. decembrī Bernes konvencijas Pastāvīgā komiteja samazināja vilku aizsardzības statusu, lai nodrošinātu aktīvu vilku apsaimniekošanu.

Vilki Austrijā: pazemināts aizsardzības statuss – zemnieki svin lēmumu!

Bernes konvencijas pastāvīgā komiteja šodien spēra vēsturisku soli vilku aizsardzības statusa pazemināšanā. Saskaņā ar informāciju no OTS Vilks tiek pārvietots no II pielikuma, kur tas tiek uzskatīts par stingri aizsargātu, uz III pielikumu, kas tam piešķir “aizsargāta” statusu. Šo lēmumu atzinīgi novērtēja 27 ES dalībvalstis un 11 citas līgumslēdzējas valstis. Lauksaimnieku asociācijas prezidents Georgs Štrasers pauda prieku par šo notikumu, jo tas paver ceļu aktīvai vilku apsaimniekošanai, kas ir īpaši svarīga lauksaimniecībai.

Aizsardzības statusa samazināšana notiek pēc ES pieprasījuma, kas tādējādi var pielāgot Floras-faunas-biotopu direktīvu (FFH direktīvu). Eiropas Padome Strasbūrā paziņoja, ka paies tikai trīs mēneši, lai šīs izmaiņas stātos spēkā, ja vien trešā daļa parakstītāju valstu neiebilst. Šāda aizsardzības atvieglošana varētu dot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību vilku medīt, vienlaikus nodrošinot kopējās populācijas saglabāšanu. Štrasers uzsver, ka ir svarīgi nopietni uztvert lauksaimnieku bažas un norādīt uz briesmām, ko rada eksponenciāli lielā vilku populācija, kas var apdraudēt ne tikai lauksaimniecības dzīvniekus, bet arī populācijas drošību, kā Zalcburga24 tiek atzīmēts.

Sekas lauksaimniecībai

Vilku atgriešanos Štrasers attēlo kā būtisku slogu lauksaimniecībai, īpaši Alpu reģionos, kur ganību dzīvnieku aizsardzību apgrūtina dažādi izaicinājumi. Viņš kritizē dzīvnieku aizsardzības organizāciju izvirzītos argumentus, ka ganāmpulka aizsardzības pasākumi, piemēram, žogi un ganāmpulka aizsardzības suņi, ir pietiekami, lai novērstu vilku uzbrukumus. Tā vietā viņš uzskata, ka tradicionālā Alpu un ganību lauksaimniecība ir nopietni apdraudēta. Arī turpmākais vilku populācijas pieaugums varētu ietekmēt lauku dzīves pieņemšanu un drošību.

Kopumā lēmums pazemināt aizsardzības statusu ir pagrieziena punkts cīņā ar vilkiem. Kamēr ES iegūst lielāku elastību dzīvnieku medībās, lauksaimnieku, iedzīvotāju un dabas lietotāju bažas ir priekšplānā. Nākamie mēneši varētu būt izšķiroši, lai noteiktu, cik efektīvi varēs īstenot vilku populācijas regulēšanas pasākumus.