SPÖ cilvēks Sidls brīdina: 2040. gada klimata mērķis ir apdraudēts!

SPÖ cilvēks Sidls brīdina: 2040. gada klimata mērķis ir apdraudēts!

2025. gada 11. septembrī SPÖ ES deputāts Ginters Sidls komentēja svarīgos Eiropas Savienības klimata mērķus, jo īpaši izvirzīto mērķi 2040. gadam. Pēc Sidla domām, šis mērķis ir galvenais pavērsiens, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitrālu Eiropu. Viņš brīdina, ka starpposma mērķus nedrīkst apdraudēt tā, kā tas varētu būt ilgtermiņā. Savā piezīmē viņš uzsver, ka klimata neitralitāti var panākt tikai pakāpeniski. Austrijas valdība savā valdības programmā ir skaidri apņēmusies panākt klimata neitralitāti līdz 2040. gadam.

Sidls aicina vides ministru iestāties par vērienīgu klimata politiku Briselē. Viņš vēlas, lai pilsoņi tiktu iekļauti šajā procesā, lai nevienu neatstātu. Šāda pieeja ir īpaši svarīga, jo Austrija vēlas kompensēt savas emisijas līdz 2040. gadam, un visas atlikušās emisijas, kas nav samazinātas, būtu jākompensē, izmantojot oglekļa uzglabāšanu.

Klimata mērķi starptautisko līgumu kontekstā

Starptautiskais Parīzes nolīgums, kas stājās spēkā 2016. gadā, nodrošina vispārēju regulējumu klimata krīzes apkarošanai. Tas nosaka saistošus mērķus visiem štatiem ar ilgtermiņa mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 2 grādiem pēc Celsija. Papildu centieniem būtu jānodrošina, lai netiktu pārsniegts mērķis 1,5 grādi pēc Celsija. Eiropadome arī cenšas līdz 2050. gadam vairs neizlaist siltumnīcefekta gāzu emisijas, atlikušās emisijas kompensējot ar dabiskām un tehniskām absorbētājām. Austrija ir juridiski apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 48 procentiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

2011. gada Klimata aizsardzības likuma ietvaros tika izveidots valsts tiesiskais regulējums, kas veido emisiju griestu ievērošanas pasākumu. Uz šo likumu balstīta pasākumu pakete tika īstenota līdz 2018. gadam. Sidls skaidro turpmāko plānošanu līdz 2029. gadam, kas ietver klimata neitralitāti līdz 2040. gadam.

ES klimata mērķi un to izaicinājumi

ES nesen iepazīstināja ar jaunu starpposma mērķi klimatam kaitīgo gāzu samazināšanai, kura mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas ir daļa no paketes “Fit for 55”, kas tika ieviesta 2021. gada vasarā. Šīs vadlīnijas ir balstītas uz ES Klimata konsultatīvās padomes zinātniskajiem ieteikumiem, un tās ir paredzētas, lai atbalstītu Parīzes klimata nolīguma vadlīnijas. ES plāno iesniegt šo mērķi Apvienoto Nāciju Organizācijai vasaras beigās.

Tomēr Eiropas Parlamentā un starp dalībvalstīm pastāv domstarpības par šo priekšlikumu. Bažas rada tādas valstis kā Francija, Itālija un Polija. Dānijas Padomes prezidentūra pamatā atbalsta klimata mērķi, taču uzsver, ka ir nepieciešams līdzsvars starp klimata un ekonomikas interesēm. Šis jautājums varētu izraisīt turpmākas diskusijas, jo īpaši attiecībā uz politiskajām pārmaiņām pēc Eiropas vēlēšanām.

Klimata pētījumi norāda uz pieaugošiem ārkārtējiem laikapstākļiem, ko pastiprina klimata pārmaiņas. Briselē tika novērota rekordaugsta temperatūra līdz 37 grādiem, uzsverot klimata mērķu sasniegšanas steidzamību. Lai gan 80 % ES iedzīvotāju klimata pārmaiņas uztver kā nopietnu problēmu un atbalsta klimatneitrālu nākotni, ir svarīgi, lai politikas veidotāji pilda savas saistības un virza nepieciešamās aktīvas pārmaiņas.