Zelenskis izvirza Putinam galīgas prasības: miers karājas mata galā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ukrainas prezidents Zelenskis sarunās ar Krieviju aicina uz pamieru un nolaupīto bērnu atgriešanu.

Ukrainscher Präsident Selenskyj fordert einen Waffenstillstand und die Rückkehr entführter Kinder in Verhandlungen mit Russland.
Ukrainas prezidents Zelenskis sarunās ar Krieviju aicina uz pamieru un nolaupīto bērnu atgriešanu.

Zelenskis izvirza Putinam galīgas prasības: miers karājas mata galā!

2025. gada 1. jūnijā Ukraina un Krievija uzsāka jaunu mēģinājumu izbeigt konfliktu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka sarunas notiks nākampirmdien Stambulā. Ukrainas delegāciju vadīs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Zelenskis uzsver sarunu steidzamību un identificē trīs galvenās Ukrainas prasības, kas jāizpilda, lai izbeigtu karadarbību: pilnīgs un beznosacījumu pamiers, ātra sagūstīto ķīlnieku atbrīvošana un nolaupīto bērnu atgriešana. Tas ziņo oe24.

Zelenskis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi sagatavot tikšanos visaugstākajā līmenī, lai nodrošinātu uzticamu un ilgstošu mieru. Pēdējos gados Ukraina ir cietusi no Krievijas agresijas spiediena, priekšplānā izvirzot bažas par teritoriālām koncesijām un nākotnes drošības garantijām. Zelenska partijas Tautas kalps līdera vietniece Jevhenija Kravčuka sacīja, ka Ukrainai ir spēcīgāka sarunu pozīcija, jo tā spēj atkarot dažas Krievijas anektētās teritorijas.

Sarunas starptautiskā kontekstā

Tomēr cerības uz ilgstošu mieru Ukrainā ir kļuvušas piesardzīgākas sakarā ar gandrīz trīs gadus ilgušo Krievijas iebrukumu. Gaidāmajā Minhenes drošības konferencē pirmās klātienes sarunas notiks starp Zelenski un jaunajiem ASV valdības pārstāvjiem, tostarp viceprezidentu Dž.D.Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio. Šīs sarunas varētu būt izšķirošas, lai izbeigtu karu Ukrainā, ziņo Euronews.

Zelenskis jau 2024.gada rudenī bija paziņojis, ka Ukrainai drošības nodrošināšanai varētu būt nepieciešami vai nu kodolieroči, vai dalība NATO. Neskatoties uz šīm prasībām, ASV aizsardzības ministrs Pets Hegsets dalību NATO raksturo kā “nereālu”. Kravčuks uzstāj, ka jebkādām drošības garantijām būtu jānāk tikai no ASV, nevis tikai no ES.

Krievijas pozīcija un starptautiskie izaicinājumi

No otras puses, Krievija ir apņēmības pilna paturēt anektētās teritorijas un aicina Ukrainu izslēgt iespēju pievienoties NATO. Skaļi ikdienas ziņas Savukārt Ukraina vēlas pilnībā atjaunot savu teritoriālo integritāti. ASV un Eiropa atbalsta šo nostāju. Neskatoties uz to, Ukraina saskaras ar dilemmu, kas, iespējams, ir spiesta piekāpties teritoriālās jomās.

ES pastāv domstarpības par turpmāko drošību un militāro atbalstu Ukrainai, īpaši par sauszemes karaspēka nodrošināšanu. Īpašs ES samits paredzēts 6. martā, lai noskaidrotu atklātos jautājumus un apspriestu turpmākās rīcības nepieciešamību.

Notikumi tuvākajās dienās varētu būt izšķiroši gan Ukrainai, gan starptautiskajai sabiedrībai, kas cer uz konflikta atrisinājumu.