Protesti Gruzijā pieaug, neskatoties uz ASV kritiku pret premjerministru

Protesti Gruzijā pieaug, neskatoties uz ASV kritiku pret premjerministru

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi svētdienas vakarā notika protesta akcijas, kas notikušas nu jau ceturto nakti pēc kārtas. Demonstrācijas ir neapmierinātības izpausme par valdības lēmumu pārtraukt sarunas par iestāšanos ES. Vairāki tūkstoši proeiropeisko demonstrantu stājās pretī policijai, kas bija aprīkota ar asaru gāzi un ūdens lielgabaliem.

Protestu priekšvēsture

Gruzija, valsts ar 3,7 miljoniem iedzīvotāju, jau mēnešiem ilgi saskaras ar pieaugošu spriedzi starp valdošo partiju Gruzijas sapnis un opozīciju. Pēdējais apsūdz valdību arvien autoritārākas, pret Rietumiem vērstas un prokrieviskas politikas īstenošanā. Pēdējā krīze saasinājās pēc ceturtdienas paziņojuma, ka valdība vēlas iesaldēt ES sarunas uz četriem gadiem.

Protesti visā valstī

Svētdienas vakarā protestētāji atkal pulcējās Tbilisi centrālajā Rustaveli ielā. Kā vēsta Gruzijas ziņu aģentūra Interpress, tika bloķēti arī ceļi uz valsts galveno tirdzniecības ostu Melnās jūras pilsētā Poti. Protesti tika ziņots vismaz astoņās pilsētās, un opozīcijas televīzijas kanālu ziņojumos bija redzams, kā demonstranti Hašūri pilsētā, kurā dzīvo 20 000 cilvēku, mētājas ar olām partijas Gruzijas sapnis biroju un nojauc partijas karogu.

Starptautiskās reakcijas

ES un ASV ir satrauktas par to, ko tās uzskata par Gruzijas pāreju no prorietumnieciskā kursa uz Krievijas ietekmi. Savukārt Gruzijas sapnis savus pasākumus aizstāv kā valsts suverenitātes aizsardzību pret ārējām ietekmēm. Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs komentēja, ka Gruzija "ātri virzās pa Ukrainas ceļu tumšā bezdibenī" un ka šādiem notikumiem parasti ir katastrofālas sekas.

Valdības loma

Gruzijas premjerministrs Irākas Kobahidze noraidīja ASV kritiku par iespējamo "pārmērīgo spēka lietošanu" pret demonstrantiem. Preses konferencē viņš norādīja, ka policija darbojās augstākā līmenī nekā drošības spēki ASV un Eiropā un veiksmīgi aizsargāja valsti no turpmākiem konstitucionālās kārtības pārkāpumiem. Kobahidze arī norādīja, ka Vašingtonas paziņojums par stratēģiskās partnerības apturēšanu ar Gruziju ir īslaicīgs notikums.

Konstitucionālā krīze un politiskā spriedze

Aizejošā prezidente Salome Zourabičvili, kas pazīstama kā valdības kritiķe un dalības ES atbalstītāja, paziņoja, ka neatkāpsies no amata, kad šī mēneša beigās beigsies viņas mandāts. Viņa raksturoja oktobrī ievēlēto jauno parlamentu kā neleģitīmu un bez pilnvarām izvēlēties savu pēcteci. Kobahidze solīja, ka Zourabičvili 29.decembrī būs jāatstāj sava oficiālā dzīvesvieta.

Apelācija pret svešu ietekmi

Liels skaits diplomātu un amatpersonu ir parakstījuši atklātas vēstules, kurās ES sarunu apturēšanu sauc par nelikumīgu. Gruzijas Ārlietu ministrija paziņojumā norādīja, ka ārvalstis cenšas iejaukties Gruzijas institūciju darbībā. Tas nav pieņemami.

Gruzija ceļā uz ES

Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Gruzija ir ļoti sliecusies uz Rietumiem un centusies mazināt Krievijas ietekmi. Izskanējuši solījumi, ka Gruzija kādreiz varētu kļūt par NATO dalībvalsti, un pērn valsts tika oficiāli atzīta par ES kandidātvalsti. Tomēr pieaug bažas, ka Gruzijas sapņu valdība var atteikties no šī kursa, neskatoties uz apgalvojumiem par pretējo. Jūnijā tika pieņemts likums, kas liek ārkārtas un palīdzības organizācijām reģistrēties kā "ārvalstu aģentiem", ja vairāk nekā 20% no to finansējuma nāk no ārvalstīm. Turklāt septembrī tika pieņemts likums, kas ierobežo LGBT tiesības.

ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa svētdien pauda solidaritāti ar demonstrantiem, sakot: "Mēs esam kopā ar Gruzijas tautu un atbalstām viņu vēlmi pēc Eiropas nākotnes." Viņa nosodīja vardarbību pret protestētājiem un pauda nožēlu par valdošās partijas signāliem neturpināt ceļu uz ES un demokrātisko apstākļu uzlabošanos valstī.