Miltu tārpi pārtikā: nākotnes vai alerģijas risks?
Miltu tārpi ES ir atļauti pārtikā kopš 2025. gada aprīļa. Tie piedāvā klimatam draudzīgus olbaltumvielu avotus, taču rada alerģijas risku.
Miltu tārpi pārtikā: nākotnes vai alerģijas risks?
Miltu tārpi ES ir oficiāli atļauti kā pārtika kopš 2025. gada februāra. Šis lēmums paver jaunas perspektīvas pārtikas rūpniecībai, kas arvien vairāk paļaujas uz alternatīviem olbaltumvielu avotiem. OE24 ziņo, ka miltu tārpi tiek izmantoti tādos produktos kā proteīna batoniņi, cepumi un maize. Kukaiņi jau tiek plaši patērēti kā pārtika citos pasaules reģionos, kas atbalsta kukaiņu izmantošanas tendenci Eiropas virtuvē.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ražotājiem uz iepakojuma skaidri jāatzīmē miltu tārpu proporcija. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar alerģijām, jo miltu tārpu alergēni ir līdzīgi vēžveidīgo alergēniem. Alerģiskas reakcijas var ietvert apgrūtinātu elpošanu, izsitumus uz ādas vai pat alerģisku šoku. Tādēļ klientiem rūpīgi jāizlasa sastāvdaļu saraksts un jābūt uzmanīgiem, ja viņi nav pārliecināti.
Ilgtspējība un ietekme uz vidi
Miltu tārpi tiek uzskatīti ne tikai par barības vielām bagātiem, bet arī par videi draudzīgu olbaltumvielu avotu. Tie satur augstas kvalitātes olbaltumvielas, kā arī vitamīnus un minerālvielas, un tiem ir nepieciešams ievērojami mazāk resursu, salīdzinot ar parasto dzīvnieku audzēšanu. Saskaņā ar FAO datiem 14,5% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām rodas no lopkopības un lopu pārstrādes. Kukaiņi saražo tikai 0,15 kg CO2 ekvivalenta uz 100 g produkta, kas ir trīs reizes mazāk nekā mājputnu gaļa un 20 reizes mazāk nekā liellopu gaļa.
Kukaiņu turēšanas efektivitāti atspoguļo arī nepieciešamā platība: uz 100 g ēdamās kukaiņu masas nepieciešami tikai 0,15 m² zemes, savukārt cāļu gaļas ražošanai nepieciešams vairāk nekā divas reizes vairāk. Šīs priekšrocības padara kukaiņus par daudzsološu atbildi mūsdienu pārtikas ražošanas izaicinājumiem.
Veselības aspekti
Tiek uzskatīts, ka kukaiņu ēšanas risks veselībai ir zems, lai gan kukaiņi pirms lietošanas ir jāsasilda, lai iznīcinātu iespējamās baktērijas. Līdz šim mikrobioloģiskais apdraudējums ir konstatēts tikai vienai neapstiprinātai kukaiņu sugai. Tomēr drošība un higiēna kukaiņu turēšanā ir galvenie jautājumi, kas ir pilnībā jārisina.
Pašlaik ES ir atļauts lietot uzturā kopumā septiņas kukaiņu sugas, tostarp crickets un bifeļu tārpus. Kamēr kukaiņu akcepts sabiedrībā lēnām pieaug, īpaši jaunākās paaudzes vidū, daudzās Eiropas valstīs kukaiņi joprojām ir nišas produkts kā pārtika. Tomēr eksperti saskata kukaiņu potenciālu kā gaļas un zivju masu tirgus aizstājēju.