Karagūstekņu apmaiņa Ukrainas konfliktā: cerība uz mieru?

Karagūstekņu apmaiņa Ukrainas konfliktā: cerība uz mieru?

Piektdien Stambulā ar Turcijas starpniecību notika Maskavas un Kijevas pārstāvju sarunas. Šīs diskusijas risinājās ap Krievijas agresijas kara iespējamo izbeigšanu, taču pusotru stundu ilgo sarunu laikā vienošanās par uguns pārtraukšanu netika panākta. Svarīgs sarunu punkts bija 1000 karagūstekņu apmaiņa. Šī ir lielākā apmaiņa kopš konflikta sākuma 2022. gada februārī. Precīzs pieprasītās apmaiņas datums nav paziņots, taču saskaņā ar Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umjerova teikto, tā notiks “tuvākajā nākotnē”.

Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans ziņoja, ka viņi principā vienojušies par sarunu turpināšanu. Arī Krievijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Leonīds Sluckis pauda cerību, ka ātri tiks pieņemts lēmums par to, kad notiks jaunas sarunu kārtas. ASV prezidents Donalds Tramps bija skeptisks un pauda zemas cerības uz tikšanos, taču uzsvēra gatavību tiešai sarunai ar Vladimiru Putinu. Zīmīgi, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis iepriekš bija aicinājis Putinu uz personīgu tikšanos Stambulā, taču Krievijas puse to ignorēja.

Gatavošanās pamieram

Tikmēr Saūda Arābijā notiek sarunas par iespējamu ierobežotu pamieru Ukrainas konfliktā. Šīs diskusijas notiek ar ASV starpniecību, un tās ir vērstas uz īslaicīgu uzbrukumu enerģētikas objektiem apturēšanu un pamieru Melnajā jūrā. Tiek ziņots, ka sarunas notiek greznajā viesnīcā Ritz-Carlton Rijādā. Kijeva un Maskava šeit neveic tieši sarunas. Tā vietā ASV pārņēma starpnieka pienākumus un rīkoja sākotnējās diskusijas ar Krieviju un pēc tam ar Ukrainas pārstāvjiem.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs sagaida progresu, īpaši saistībā ar pamieru Melnajā jūrā. Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs diskusijas raksturoja kā "konstruktīvas", savukārt Krievijas preses pārstāvji, piemēram, Dmitrijs Peskovs, drošības aspektus Melnajā jūrā uzskata par prioritāriem. ASV un Ukraina būtībā ir iestājušās par ierobežotu pamieru, savukārt Kremlis izvirza pilnīgu pamieru ar nosacījumu, ka tiek apturēta ieroču tirdzniecība Ukrainai.

Pašreizējās cīņas un ģeopolitiskās sekas

Neskatoties uz notiekošajām sarunām, kaujas starp Krievijas un Ukrainas karaspēku turpinās. Saskaņā ar Ukrainas ģenerālštāba datiem īsā laika periodā bijis 61 Krievijas uzbrukums. Divi cilvēki tika ievainoti Krievijas spēku bezpilota lidaparāta uzbrukumā Hersonā. Kupjanskā artilērijas apšaudē cietuši pat četri cilvēki. Bažas radīja bezpilota lidmašīnas uzbrukums Ukrainas ziemeļaustrumu reģionā Sumi, kurā sestdien gāja bojā deviņi cilvēki un septiņi tika ievainoti.

Ģeopolitiskie centieni izbeigt konfliktu pēdējos mēnešos ir pieauguši. ES cenšas panākt lielāku iesaistīšanos sarunās, savukārt tādas valstis kā Polija uzsver, ka Ķīnai varētu būt galvenā loma Putina spiediena izdarīšanā. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Ukraina gaida atbildes no Krievijas par saviem apsvērumiem, un vienlaikus paziņoja, ka gatavos turpmākas sankcijas, ja nebūs pozitīvas atbildes.

Šī konflikta saknes meklējamas 2022. gada pavasarī, kad sākās pirmās sarunas par pamieru. Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem, tostarp ar ANO rezolūciju palīdzību, divpusējās miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu nenotika līdz 2025. gada februārim. Kopš tā laika Krievijas uzbrukums Ukrainai ir radījis milzīgu izaicinājumu starptautiskajai sabiedrībai. Lai gan Donalds Tramps 2025. gada sākumā uzsāka jaunus starpniecības mēģinājumus, tie vēl nav bijuši bez pretestības.

Atliek noskaidrot, vai nesenās sarunas un iespējamās starpniecības pieejas Saūda Arābijā, kā arī sarunas Turcijā var novest pie mierīgākiem risinājumiem un vai karojošās puses ir gatavas sarunām.

Lai iegūtu papildinformāciju par notiekošajām sarunām un to priekšvēsturi, lasiet vairāk vietnē Maza avīze, ikdienas ziņas vai ieslēgts Wikipedia.