FPÖ-Schnedlitz: Kārnera patvēruma statistika ir maldinošs PR šovs!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

FPÖ ģenerālsekretārs Šnēdlics kritizē iekšlietu ministra Kārnera patvēruma politiku kā maldinošu un aicina veikt izmaiņas.

FPÖ-Generalsekretär Schnedlitz kritisiert die Asylpolitik von Innenminister Karner als irreführend und fordert Veränderungen.
FPÖ ģenerālsekretārs Šnēdlics kritizē iekšlietu ministra Kārnera patvēruma politiku kā maldinošu un aicina veikt izmaiņas.

FPÖ-Schnedlitz: Kārnera patvēruma statistika ir maldinošs PR šovs!

FPÖ ģenerālsekretārs Mihaels Šnedlics 2025. gada 24. augustā asi kritizēja ÖVP iekšlietu ministra Gerharda Kārnera patvēruma politiku. Paziņojumā Šnēdlics raksturoja Karnera pašslavināšanu kā "propagandas šovu" un "nekaunīgu acu skalošanu". Viņš kritizēja Karnera uzskaitītos panākumus deportācijās un raksturoja tos kā maldinošus. Proti, deportāciju aplēse netiek uzskatīta par reprezentatīvu, jo daudzas deportācijas galvenokārt skar ES pilsoņus un kaimiņvalstu pilsoņus.

Pašreizējie skaitļi padara debates par patvēruma politiku vēl sprādzienbīstamākas. 2025. gada pirmajā pusē tika deportēti tikai 13 afgāņi, bet tajā pašā laikā patvērumu lūdza vairāk nekā 3000 afgāņu. Šnedlics arī brīdināja par gaidāmo ģimeņu atkalapvienošanās pieaugumu. Tas esot saistīts ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, kas piešķir patvēruma tiesības afgāņu sievietēm.

Repatriācijas problēma

FPÖ arī kritizē faktu, ka nav sakārtotas repatriācijas programmas un ka sīriešu repatriācijas nav redzamas statistikā. Ģenerālsekretārs aicināja būtiski mainīt patvēruma politiku un saskata nepieciešamību izveidot “Austrijas cietoksni” ar “tautas kancleru” Herbertu Kiklu.

Eiropas līmenī uzmanības centrā ir arī diskusija par atgriešanos. Saskaņā ar ES komisāra Magnusa Brunnera iesniegto likumprojektu ātrāka izraidīšana paredzēta patvēruma meklētājiem, kuri ir noraidīti. Pašlaik tikai katrs piektais cilvēks, kuram ir pienākums pamest valsti, pamet ES, un spiediens uz ES Komisiju pieaug, īpaši ņemot vērā agrākos vainīgos, kuriem ir pienākums pamest valsti, uzbrukumiem.

Plānotie ES pasākumi

Lai risinātu repatriācijas problēmas, ES plāno tādus pasākumus kā deportācijas centru ieviešanu ārpus ES. Tiem būtu jādod juridisks pamats, lai uz turieni nogādātu noraidītos patvēruma meklētājus. Turklāt lēmumi par izraidīšanu būtu jāatzīst visā ES, lai palielinātu atgriešanas gadījumu skaitu. Tiek apspriests arī vienotāks aizturēšanas uzlikšana līdz izraidīšanai un ilgāki ieceļošanas aizliegumi cietušajiem.

Tomēr ierosinātie pasākumi sastopas ar pretestību. Kritiķi, piemēram, Zaļo Eiropas Parlamenta deputāts Ēriks Mārkards brīdina par iespējamiem bēgļu tiesību pārkāpumiem. Kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kas jāstiprina ar LESD 80. pantu, joprojām ir galvenais ES mērķis, lai nodrošinātu solidaritātes principu un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm. Šis tiesiskais regulējums vēl jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, ir skaidrs, ka ir steidzami jārīkojas gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai īstenotu patiesi drošu un godīgu patvēruma politiku. Tomēr pieejas ievērojami atšķiras un, visticamāk, joprojām būs pretrunīgs temats politiskajās diskusijās.

OTS ziņo, ka…
Tagesschau koncentrējas uz...
Europarl sniedz pārskatu par…