Evelīna T.: IS atbalstītāja atzīstas, pēc diviem gadiem tiek atbrīvota!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bijusī IS atbalstītāja Evelīna T. atzīstas un pēc divu gadu cietuma tiek atbrīvota. Skats uz viņu radikalizēto pagātni.

Evelīna T.: IS atbalstītāja atzīstas, pēc diviem gadiem tiek atbrīvota!

Šodien tika pasludināts spriedums 26 gadus vecajai Evelīnai T., kura atrodas apcietinājumā kopš 2025. gada 1. marta. Zvērināto tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, lai gan sods tika noteikts ar trīs gadu pārbaudes laiku. Pēc pilnīgas atzīšanās sieviete pēc tiesas tiek atbrīvota. Tiesas procesa laikā zāli uzraudzīja maskās tērpti un smagi bruņoti tiesu apsardzes darbinieki, kā arī vairāki policisti un konstitucionālās aizsardzības darbinieki, kas uzsver procesa sprādzienbīstamību.

Evelīnai T. ir notikumiem bagāta vēsture. Viņa pirmo reizi izteica simpātijas pret IS 2015. gadā, kad Vīnē tikās ar ļoti radikalizētu afgāņu Qais Z.. Saskaņā ar islāma likumiem viņa apprecējās ar viņu, bet neilgi pēc kāzām viņš devās uz Sīriju, lai pievienotos ISIS. Evelīna T. viņam sekoja 2015. gada jūnijā, kur viņai bija jādzīvo ekstremālos apstākļos un līdz 2025. gada februāra beigām tika internēta kopā ar savu dēlu Al-Roj ieslodzījuma nometnē. Sīrijā pavadītajā laikā viņa ziņoja par kontakta trūkumu ar ārpasauli un sajūtu, ka dzīvo cietumā.

Radikalizācija Eiropā

Evelīnas T. stāsts nav izolēts, bet atspoguļo dziļāku problēmu. IS nometnes Sīrijā ir labi zināmas radikalizācijas augšanas vietas un radikālu struktūru loģistikas centri Eiropā. Sīrijas sieviešu padomes locekle Džihana Hamza skaidro, ka daudzas ieslodzītās, tostarp bērni, dzīvo ekstrēmā un radikalizētā vidē, kas noved pie jaunas IS paaudzes rašanās. Nometnēs ir internēti aptuveni 50 000 cilvēku, tostarp aptuveni 6 000 no Eiropas.

Situācija Eiropā joprojām ir saspringta. Neskatoties uz ISIS militāro sakāvi 2019. gadā, ideoloģija joprojām ir dzīva cietumos un nometnēs. Pēdējos gados ir notikuši vairāki uzbrukumi tādās Eiropas pilsētās kā Viljahā, Manheimā, Solingenā un Minhenē. Ievērojami palielinājās arī teroristu arestu skaits, 2022. gadā ES arestējot 380 cilvēkus par teroristu nodarījumiem.

Interneta ietekme

Vēl viens radikalizācijas aspekts Eiropā ir interneta ietekme. Sociālie mediji un slēgtie tīkli bieži darbojas kā atbalss kameras, kas pastiprina galēju attieksmi. Ekstrēmistu organizācijas izmanto internetu, lai vervētu jaunus biedrus un izplatītu savu propagandu. Vervēšanas mēģinājumi notiek īpaši skolās, universitātēs un pat cietumos, jo izolēta vide padara cilvēkus neaizsargātākus pret radikalizāciju.

Joprojām nav skaidrs, vai un kā radikalizāciju var ierobežot ar starptautisko palīdzību un politiskiem līgumiem, jo ​​īpaši starp kurdu pašpārvaldi un Sīrijas pārejas valdību. Pēdējie mēneši liecina, ka izaicinājumi un riski turpinās. Evelīna T. jau ir piedzīvojusi savu daļu no šī sarežģītā stāsta, un viņas atgriešanās Austrijā rada jautājumus par to, kā rīkoties ar bijušajiem IS atbalstītājiem.

Notikumi ap Evelyn T. un pastāvošais radikalizācijas risks Eiropā liecina, ka šim jautājumam ir tālejošas sociālas un politiskas sekas.

Vairāk par šo tēmu varat uzzināt vietnē 5min, Wiener Zeitung un Eiropas Parlamentā.