Eiropa fokusā: Stokers Tirānā apspriež drošību un migrāciju

Eiropa fokusā: Stokers Tirānā apspriež drošību un migrāciju

Eiropas Politiskās kopienas (EPG) sestais samits notiks 2025. gada 15. maijā Tirānā, Albānijā. Šajā sanāksmē piedalās 47 valstu un valdību vadītāji no Eiropas valstīm, tostarp Austrijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). EPG, kas tika dibināta Prāgā 2022. gada oktobrī pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvas, ir pierādījusi sevi kā platformu, lai kopīgi risinātu Eiropas problēmas. Galvenie šī samita darba kārtības jautājumi ir Eiropas drošība saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, konkurētspēja un migrācija.

Padomes priekšsēdētājs Antonio Kosta būs klāt kā galvenie Eiropas Savienības pārstāvji, bet Albānijas premjerministrs Edi Rama vadīs samitu. Īpaši jāatzīmē, ka Krievija un Baltkrievija ir izslēgtas no pasākuma, kas uzsver EPG politisko orientāciju.

Tematiskie fokusi un divpusējās diskusijas

Apspriedes intensīvi koncentrēsies uz Eiropas drošību, īpaši ņemot vērā pastāvīgās problēmas, ko rada karš Ukrainā. Papildus šai centrālajai tēmai tiek apspriesta arī konkurētspēja un migrācijas straumes Eiropā. Divpusējās sarunas kancleram Stokeram plānotas arī ar dažādiem valstu vadītājiem, tostarp Edi Ramu (Albānija), Jakovu Milatoviču (Melnkalne), Aleksandru Vučiču (Serbija), Nikolu Pašinjanu (Armēnija) un Vjosu Osmani-Sadriu (Kosova).

Iepriekšējā samitā 2023. gada jūnijā Kišiņevā, Moldovā, gandrīz 50 valstu un valdību vadītāji tikās, lai izveidotu skaidru fronti pret Krievijas agresijas karu. Šajā gadījumā Eiropas karogi plīvoja kopā ar proeiropeiskās Moldovas Republikas karogiem. Pasākums notika netālu no Ukrainas robežas un atspoguļoja ģeopolitisko spriedzi reģionā.

Migrācijas un patvēruma politika Eiropā

Galvenais jautājums, kam varētu būt nozīme arī gaidāmajā samitā, ir migrācija. ES valstis pašlaik ir ļoti dalītas savās reakcijās uz migrāciju un patvērumu. Kamēr Dienvideiropas valstis, piemēram, Grieķija un Itālija, pieprasa taisnīgāku migrantu sadali, Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, paļaujas uz izolāciju un atspiešanu, kas pārkāpj ES tiesību aktus un Ženēvas Bēgļu konvenciju. Atgrūšanās ir vardarbīga to migrantu atgrūšana, kuri meklē aizsardzību pie ES ārējām robežām.

Migrantu skaita pieaugums no Afganistānas kopš Taliban nākšanas pie varas 2021. gada vasarā ir vēl vairāk veicinājis šīs diskusijas. Pēdējos gados ir arī pieaugusi vēlme izolēties, tajā pašā laikā ES būtu jākoncentrējas uz cilvēktiesībām un patvēruma pieprasījumiem. Arī attieksme pret bēgļiem liecina par nevienlīdzīgu attieksmi: kamēr Ukrainas kara bēgļi lielākoties tiek uzņemti solidāri, migranti no citiem krīzes reģioniem nereti tiek pakļauti bargiem pasākumiem.

Gaidāmais samits Tirānā ne tikai veicinās diskusiju par drošības politikas problēmām, bet arī varētu dot izšķirošu impulsu Eiropas migrācijas politikai, kurai jākoncentrējas gan uz humanitārajiem, gan drošības politikas aspektiem. Pretstats starp politiskajām nostādnēm diez vai varētu būt skaidrāks un prasa steidzamus risinājumus Eiropas līmenī.