Galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropai: Stocker apspriež drošību un migrāciju Tirānā

Galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropai: Stocker apspriež drošību un migrāciju Tirānā

Tirana, Albanien - 2025. gada 15. maijā Eiropas politiskās kopienas sestais samits (EPG) notiks Tirānā, Albānijā. Šajā sanāksmē piedalās 47 Eiropas valstu valsts un valdības vadītāji, tostarp Austrijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). EPG, kas tika dibināts Prāgā Prāgā 2022. gada oktobrī pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvas, ir kļuvis par platformu, lai kopā risinātu Eiropas izaicinājumus. Centrālās tēmas ir par šī samita darba kārtību, ieskaitot Eiropas drošību Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, konkurētspēju un migrāciju kontekstā.

Būdams svarīgs Eiropas Savienības pārstāvis, būs klāt Padomes priekšsēdētājs António Costa, savukārt Albānijas premjerministrs Edi Rama pārvalda samitu. Jāuzsver, ka Krievija un Baltkrievija ir izslēgti no notikuma, kas uzsver EPG politisko orientāciju.

Tematiskā fokusa un divpusējās sarunas

Konsultācijas intensīvi apskatīs Eiropas drošību, it īpaši, ņemot vērā turpmākos izaicinājumus, ko karš Ukrainā. Papildus šai centrālajai tēmai tiek apspriesta arī konkurētspēja un migrējošās strāvas Eiropā. Arī kanclera Stocker ir plānotas arī divpusējas sarunas ar dažādiem valsts vadītājiem, ieskaitot Edi Rama (Albānija), Jakovu Milatović (Melnkalne), Aleksandara Vučić (Serbija), Nikol Paschinjan (Armēnija) un Vjosa Osmani-Sadriu (Kosovo).

Jau iepriekšējā samitā 2023. gada jūnijā Chisinau, Moldovā, gandrīz 50 valsts un valdības vadītāji tikās, lai veidotu skaidru fronti pret Krievijas agresijas karu. Šajā gadījumā Eiropas ceļi pūta kopā ar Moldovas Republikas karogiem, kas ir Eiropas. Pasākums atradās netālu no Ukrainas robežas un atspoguļoja ģeopolitisko spriedzi reģionā.

Migrācijas un patvēruma politika Eiropā

Galvenā tēma, kurai varētu būt nozīme arī gaidāmajā samitā, ir migrācija. Viņu reakcijās uz migrāciju un patvērumu ES valstis šobrīd ir ļoti nepiekrītu. Kamēr tādas dienvidu eiropas valstis kā Grieķija un Itālija aicina uz taisnīgāku migrantu izplatīšanu, Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, paļaujas uz piekļuves ierobežošanu un atgrūšanu, kas pārkāpj ES likumus un Ženēvas bēgļu konvenciju. Pushbacks ir vardarbīgs migrantu atgrūšana, kuri meklē aizsardzību ES ārējās robežās.

Migrantu pieaugums no Afganistānas kopš Taliban pārņemšanas 2021. gada vasarā, šī diskusija vēl vairāk uzkurināja. Pēdējos gados ir novērota arvien lielāka vēlme ierobežot ierobežošanu, savukārt ES bija arī koncentrēšanās uz cilvēktiesībām un patvēruma teicieniem. Darbs ar bēgļiem arī parāda nevienlīdzīgu attieksmi: Lai gan Ukrainas kara bēgļi lielākoties tiek uzņemti ar solidaritāti, migranti no citiem krīzes reģioniem bieži tiek pakļauti skarbiem pasākumiem.

Gaidāmais samits Tirānā ne tikai veicinās diskusijas par drošības politikas problēmām, bet arī varētu dot izšķirošus impulsus Eiropas migrācijas politikai, kurai vajadzētu būt vērstam gan uz humāno, gan drošības politiskajiem aspektiem. Kontrasts starp politiskajām pozīcijām diez vai varētu būt skaidrāks un prasa steidzamus risinājumus Eiropas līmenī.