ES diskusija par Tuvo Austrumu konfliktu: Austrijas loma un prioritātes!

ES diskusija par Tuvo Austrumu konfliktu: Austrijas loma un prioritātes!

Šodien, 2025. gada 25. jūnijā, Eiropas Galvenā komiteja apsprieda tādas galvenās tēmas kā konflikts starp Izraēlu un Irānu, karš Ukrainā un migrācijas politikas izaicinājumi. Diskusiju uzmanības centrā bija federālais kanclers Kristians Stokers un ES ministre Klaudija Plakolma. Kamēr Stokers uzsvēra, ka Irānas kodolenerģijas palielināšanai ir jāvēršas ar politiskiem līdzekļiem, Plakolms skaidri norādīja, ka nelegālās migrācijas apkarošana joprojām ir viena no Austrijas "galvenajām prioritātēm". Izskanēja arī balsis no opozīcijas partijām, kuras tika uzklausītas četru ierosinājumu veidā, taču nespēja iegūt vairākumu.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu saasinās, galvenokārt Irānas kodolprogrammas un Izraēlas drošības apsvērumu dēļ. Izraēla baidās, ka Irāna varētu izstrādāt kodolieročus, un tiek ziņots, ka tā plāno militāras darbības pret kodolprogrammu alternatīvi. Tas notiek uz pieaugošo uzbrukumu fona, uz Izraēlu izšautas vairāk nekā 180 raķetes, kas vēl vairāk saasina spriedzi. Libānā kauju rezultātā tika slēgtas trīs slimnīcas, kam ir nopietnas humānās sekas civiliedzīvotājiem.

Miera sarunas un humānā palīdzība

Stokers arī minēja iespēju Vīni piedāvāt kā miera sarunu vietu. Tas notiek ne tikai Tuvo Austrumu konflikta kontekstā, bet arī uz satraucošās situācijas fona saistībā ar miera sarunām Ukrainas konfliktā. Tika uzskatīts, ka situācijas uzlabošanai nepieciešamas sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.

Austrija arī plāno sniegt 3 miljonus eiro humāno palīdzību Gazai. Tā ir daļa no saistībām, kas ietver arī atgriešanas noteikumu pārskatīšanu, lai apkarotu nelegālo migrāciju. Plakolms iestājās pret asociācijas līguma ar Izraēlu apturēšanu Eiropas līmenī un uzsvēra šo politisko instrumentu nozīmi.

Starptautiskās sarunas

Starptautiskā līmenī notiek sarunas starp Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministriem, kā arī Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči. Pēc vairāk nekā četras stundas ilgām sarunām ministri pauda viedokli, ka ir svarīgi sarunas turpināt. Irānas puse būtībā ir gatava runāt, bet nevēlas vadīt sarunas, kamēr Izraēlas uzbrukumi turpināsies. Situācija joprojām ir saspringta un var izraisīt eskalāciju, ko arī ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa uzskata par nepieciešamu, lai novērstu vardarbību Tuvajos Austrumos. atzīmēja.

Diskusijās komitejā tika apspriesti arī tādi temati kā ES konkurētspēja un Rietumbalkānu valstu un Moldovas iestāšanās perspektīvas. Vienlaikus tika paustas bažas par Irānas kodolprogrammu, kas tiek uztverta kā liels apdraudējums reģionam, kas vēl vairāk samazina stabila miera izredzes.