Eskalācija Tuvajos Austrumos: iznīcinātāji un raķetes rada haosu!

Eskalācija Tuvajos Austrumos: iznīcinātāji un raķetes rada haosu!

Saspringtā situācija Tuvajos Austrumos ir vēl vairāk pasliktinājusies. Izraēla piektdienas vakarā veica mērķtiecīgus uzbrukumus Irānas kodolobjektiem, aizsardzības pozīcijām un naftas un dabasgāzes atradnēm Irānā. Saskaņā ar [Kleine Zeitung] sniegto informāciju (https://www.kleinezeitung.at/service/newsticker/aussenpolitik/19797835/israel-attackiert-iranisches-Flugzeug-im-osten-des-landes), šīs militārās darbības noved pie turpmākas konflikta eskalācijas, kuras laikā Irāna nekavējoties atbildēja ar raķešu uzbrukumiem Izraēlas mērķiem. Saskaņā ar Irānas ziņu aģentūras FARS ziņām, Irāna ar jaunu raķešu vilni izšāvusi ostas pilsētu Telavivu un citas valsts centrālās vietas.

Lai aizsargātu iedzīvotājus, Izraēlas iekšzemes drošība ir publicējusi norādījumus. Iedzīvotāji tiek aicināti uzturēties patversmju un bunkuru tuvumā, kā arī maksimāli samazināt pārvietošanos publiskajās telpās un izvairīties no sabiedriskām pulcēšanās vietām. Šie pasākumi būs spēkā līdz nākamajam drošības atjauninājumam.

Humanitārā ietekme

Nesenā konflikta eskalācijas sekas ir postošas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem kopš piektdienas Irānā ir nogalināti vairāk nekā 120 cilvēki un vairāk nekā 900 ievainoti. Humānās palīdzības izmaksas jūtamas arī Izraēlā: ministrijas ir ziņojušas par vismaz 14 bojāgājušajiem un 390 ievainotajiem kopš gaisa triecienu sākuma.

Arī starptautiskā tirdzniecība un finanšu tirgus ir nobažījušies par norisēm reģionā. ASV biržas negatīvi reaģē uz bruņoto konfliktu, kas saskaņā ar Lessentiel ir izraisījis ievērojamu kritumu. Dow Jones indekss kritās par 1,79% līdz 42 197,79 punktiem, bet S&P 500 kritās par 1,13%, bet Nasdaq 100 - par 1,29%.

Sekas globālajai ekonomikai

Eskalācijas sekām Tuvajos Austrumos var būt dramatiskas sekas pasaules ekonomikā. Kanclers Merzs sasaucis Drošības kabinetu, lai izvērtētu situāciju. Eksperti brīdina par iespējamu enerģijas un izejvielu cenu pieaugumu, jo Brent naftas cenas piektdien pieauga par 9% līdz 75,60 USD par barelu, kas ir augstākā cena kopš 2020. gada maija. Pasaules naftas piegādes var tikt apdraudētas, īpaši, ja Irāna bloķēs Hormuzas šaurumu, caur kuru iet 20% no pasaules naftas transporta.

Naftas cenu pieaugums jau atstāj iespaidu uz patērētājiem Vācijā, kur ADAC sagaida augstākas degvielas cenas. Konflikts varētu arī veicināt inflāciju, jo būtu nepieciešami jauni transporta maršruti. Arī zelta cenas ir kāpušas un tuvojas rekordaugstiem līmeņiem, investoriem meklējot drošu patvērumu krīzes situācijās.

Kopumā finanšu tirgos valda satraucošs noskaņojums, kura sekas ir tālejošas un uzsver nepieciešamību pēc ātru diplomātisku risinājumu. Situācija tiek klasificēta kā joprojām nestabila.