WWF brīdina: vai Austrijā tuvojas vilku aizsardzības beigas?

WWF brīdina: vai Austrijā tuvojas vilku aizsardzības beigas?

2025. gada 16. aprīlī WWF Austrija kritizēja nacionālo ES vēstnieku neseno lēmumu vājināt vilka aizsardzības statusu. Skaļi OTS Pasaules Dabas fonda eksperts Kristians Pihlers aicina izbeigt “kampaņu pret sugu aizsardzību” un iestājas par ganāmpulka aizsardzības ofensīvu. Lēmumam mīkstināt aizsardzības statusu, kas vēl jāapstiprina ES Padomē un Eiropas Parlamentā, nav pamatota pamata, sacīja Pihlers. Šī mazināšana varētu izrādīties neproduktīva, jo vilkiem ir būtiska loma ekosistēmā.

Vilki veicina bioloģisko daudzveidību, novērš slimību izplatīšanos un regulē lielu medījamo dzīvnieku populāciju. Pašlaik Austrijā aktīvi darbojas tikai pieci līdz septiņi vilku bari, kas ir tālu no labvēlīga aizsardzības statusa. Regulāras vilku medības joprojām ir izslēgtas, kā to lēma Eiropas Kopienu Tiesa 2024. gada jūlijā.

ES priekšlikums pazemināt aizsardzības statusu

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu pazemināt vilka aizsardzības statusu saskaņā ar Flora-fauna-Habitat direktīva (FFH-RL). Šīs izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 6. martā, ir pēc līdzīga Bernes konvencijas lēmuma. Priekšlikums ir saņēmis milzīgu kritiku no dabas aizsardzības ekspertiem un vides organizācijām. Skaļi WWF Vācija Pastāv bažas, ka lēmumi nav balstīti uz zinātni, lai gan vilku populācijas daudzviet Eiropā pēdējo 30 gadu laikā ir atjaunojušās.

Taču šobrīd daudzos reģionos vilka aizsardzības statuss ir novērtēts kā nelabvēlīgs. Tiek paustas bažas par plānotās mīkstināšanas efektivitāti Humane World for Animals Europe skaļi, jo tādi pasākumi kā vilku nošaušanas atvieglošana nekādus būtiskus uzlabojumus ganību lopkopjiem postījumu mazināšanā nenes. Efektīvi ganāmpulka aizsardzības pasākumi tiek uzskatīti par visefektīvāko līdzekli mājlopu zaudējumu samazināšanai.

Izaicinājumi, izskatot vilku prasības

Problēmvilkiem jau pastāv juridiski atbilstoši noteikumi. Tomēr zemnieki bieži vien nezina par savām tiesībām uz plēsēju nodarīto zaudējumu atlīdzību. Pašreizējie valsts atbalsta tiesību akti pieļauj 100 % atlīdzību, taču birokrātiska kavēšanās bieži vien ir šķērslis. ES Komisija tiek aicināta paātrināt kompensācijas procedūras, lai nodrošinātu taisnīgu un savlaicīgu kompensāciju lauksaimniekiem.

Lai gan saglabāšanas likumu mērķis ir aizsargāt vairāk nekā 1000 vietējo sugu un 230 biotopu veidus, vilku aizsardzība joprojām ir īpaši strīdīgs jautājums. Līdz ar nākamo FFH statusa novērtējumu, ko veiks dalībvalstis, kas plānots šogad, atliek gaidīt, kā situācija attīstīsies tālāk.