Vides aizsardzība pēc ugunsgrēka Nußdorfā: katra mājsaimniecība ir svarīga!

Vides aizsardzība pēc ugunsgrēka Nußdorfā: katra mājsaimniecība ir svarīga!

Pēc ugunsgrēka pārstrādes rūpnīcā Nußdorf-Debant 2025. gada 30. jūnijā izcēlās tālejošas diskusijas par drošības standartiem un pienākumiem akumulatoru pārstrādes jomā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta operatoriem un atbildīgajām iestādēm, taču ir svarīgi ne tikai aplūkot apglabāšanas iekārtas, bet arī apšaubīt individuālo patēriņu un apglabāšanas paradumus. Nepareizi atbrīvoties no baterijām un akumulatoriem rada ievērojamu ugunsbīstamību, jo īpaši litija jonu akumulatorus, kas var kļūt bīstami, ja tiek bojāti vai pakļauti karstuma iedarbībai. Tāpēc pareiza atkritumu šķirošana ir ne tikai vides problēma, bet arī aktīva ugunsdrošība.

Diskusija par vides aizsardzību un atkritumu rašanās novēršanu ir īpaši aktuāla, ņemot vērā pašreizējo incidentu. Saskaņā ar Dolomitenštates informāciju no mums tiek prasīts apzinātāk patērēt un izvēlēties ilgnoturīgus produktus. Izmetamā sabiedrība veicina pārmērīgu atkritumu veidošanos, no kuras lielāko daļu varētu izvairīties. Produkti, kas ir pārāk iepakoti un īslaicīgas patēriņa preces, noslogo utilizācijas infrastruktūru, un tiem nākotnē vajadzētu būt mazāk pieprasītiem. Vides aizsardzība sākas ikdienā un katrā mājsaimniecībā.

Pārstrāde un tās izaicinājumi

Akumulatoru pārstrādes kontekstā Eiropā ir vērojami būtiski sasniegumi. Pēc Fraunhofera teiktā, pārstrādes vietas ir sadalītas divās kategorijās: “Spieķi” pirmapstrādei un “Rumbas” reģenerācijai. Priekšapstrāde notiek spieķos, kur tiek savākti, izlādēti, demontēti un mehāniski apstrādāti vecie akumulatori. Tas noved pie tā sauktās melnās masas, kas satur vērtīgus metālus, piemēram, litiju, niķeli un kobaltu. Pēc tam rumbās notiek rafinēšana, kuras laikā melnā masa tiek tālāk apstrādāta. Šie procesi ir ļoti svarīgi, lai atgūtu izejvielas turpmākiem lietojumiem un samazinātu atkarību no jaunu izejvielu ieguves.

Pašlaik Eiropā pārstrādes jauda ir aptuveni 350 000 tonnu gadā centrmezglos un aptuveni 300 000 tonnu spieķos. Paredzams, ka šīs jaudas turpinās palielināties līdz 2026. gadam, reaģējot uz pieaugošo vajadzību pēc akumulatoriem. Vajadzība pēc pārstrādes turpinās pieaugt arī turpmākajos gados, jo tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam pārstrādājamo akumulatoru apjoms varētu pieaugt līdz iespaidīgam 2,1 miljonam tonnu. Tāpēc pareizai bateriju utilizācijai ir liela nozīme funkcionējošas aprites ekonomikas nodrošināšanā.

Ceļš uz pareizu iznīcināšanu

Neskatoties uz pieaugošajām otrreizējās pārstrādes iespējām, daudzas izlietotās baterijas joprojām nonāk sadzīves atkritumos vai netiek izmestas vispār, kas rada ne tikai resursu izšķērdēšanu, bet arī vides riskus. Vācijā 2022. gadā no 212 735 tonnām izlietotu akumulatoru tika atgūtas iespaidīgas 168 708 tonnas izejvielu. Lai vēl vairāk palielinātu atsaucību, 2023. gadā tika pieņemts jauns akumulatoru regulējums. Kampaņa “Battery Back” tika uzsākta, lai aktīvi mudinātu patērētājus pareizi atbrīvoties no akumulatoriem. Turklāt kopš 2009. gada Vācijā ir spēkā bezmaksas bateriju un akumulatoru atgriešanas pienākums veikalos un otrreizējās pārstrādes centros.

Nedrīkst par zemu novērtēt riskus, ko rada nepareizi utilizēti litija jonu akumulatori. Katru nedēļu tiek ziņots par ugunsgrēkiem, ko izraisījusi nepareiza akumulatoru utilizācija. Lai mazinātu šos riskus, rūpīgi jānolīmē akumulatora spailes un jānoņem tās no vecām elektroierīcēm. Šo bateriju kalpošanas laiku var arī pagarināt, izvairoties no ekstremālām temperatūrām. Galu galā ir svarīgi apšaubīt savu ar baterijām darbināmo ierīču patēriņu un izveidot videi draudzīgāku resursu izmantošanu.

Noslēgumā jāsaka, ka vides aizsardzība ir ne tikai nozares, bet arī katra indivīda pienākums. Ikviens var dot savu ieguldījumu, apzināti patērējot un pareizi atbrīvojoties no akumulatoriem.

Dolomīta pilsēta, Fraunhofers, Mēs mīlam pārstrādi