Suche
Mein Konto
Saules enerģija apsteidz ogles: ES svin rekordu 2025. gada jūnijā!
2025. gada jūnijā saules enerģija pirmo reizi ES pārspēs ogles, iezīmējot vēsturisku pagrieziena punktu atjaunojamās enerģijas jomā.
Saules enerģija apsteidz ogles: ES svin rekordu 2025. gada jūnijā!
2025. gada jūnijā saules enerģija Eiropas Savienībā pārspēja jaunus rekordus un pirmo reizi apsteidza visus pārējos elektroenerģijas avotus. Saskaņā ar domnīcas Ember datiem 22,1% no ES patērētās elektrības nāk no fotoelementu sistēmām. Tas liecina par ievērojamu progresu atjaunojamās enerģijas jomā ES, kas sāk atstāt aiz sevis tradicionāli dominējošo fosilo kurināmo. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka vismaz 13 no 27 ES valstīm ražošana no saules enerģijas sistēmām pārsniedza visus citus elektroenerģijas ražošanas veidus, vēl vairāk nostiprinot saules enerģijas lomu Eiropas elektroenerģijas apgādē.
Otrajā vietā ierindojās kodolenerģijas ražošana ar 21,8% īpatsvaru, kam seko vēja enerģija, kas nodrošināja 15,8% no kopējās elektroenerģijas piegādes. Dabasgāze noslīdēja uz ceturto un piekto vietu ar 14,4% un hidroelektrostaciju ar 12,8%. Īpaši ievērības cienīgs ir ogļu īpatsvara kritums, kas jūnijā bija mazāks nekā jebkad agrāk – tikai 6,1%. Vācija un Polija, kas iepriekš bija lielākas ogļu patērētājas valstis, reģistrēja ievērojamu ogļu izmantošanas samazināšanos. Tas atbilst Eiropas Zaļā kursa mērķiem, kas virzās uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
Atjaunojamās enerģijas izmantošana pieaug
Centieni palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu ir gan politiski, gan ekonomiski svarīgi. Lai arī jūnijā fosilās enerģijas īpatsvars saglabājās 23,6%, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija vērojams kritums, lai gan hidroenerģijas pieejamība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija zema. Ņemot to vērā, tiek mēģināts sasniegt ES atjaunojamās enerģijas mērķus vidējā termiņā, kas nesen tika palielināti no 32 % līdz 42,5 % līdz 2030. gadam. Šie centieni ir daļa no plašākiem pasākumiem, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un samazinātu piesārņojumu.
Šo notikumu kontekstā ir svarīgi ņemt vērā dažādus atjaunojamās enerģijas veidus. Tie ietver vēja, saules un hidroenerģiju, kā arī ģeotermālo enerģiju, biomasu un biodegvielu. Izmantojot šīs daudzveidīgās tehnoloģijas, ES mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un samazināt darbības problēmas.
Perspektīvas un perspektīvas
Eiropas Parlamenta mērķi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem ir skaidri: juridisks pienākums uzstādīt saules enerģijas sistēmas un jūras vēja enerģijas paplašināšana ir jāvirza uz priekšu līdz 2030. gadam. Tiek plānoti arī konkrētu nozaru darījumi, tostarp mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt 42% ūdeņraža no atjaunojamiem avotiem. Šīs politikas potenciāls jau tagad ir pārspēts vairākās valstīs, kurās ražošanas apjoms pieaug.
Integrēti plāni, piemēram, REPowerEU plāns paātrināt enerģētikas pāreju pēc Ukrainas konflikta, palīdzēs vēl vairāk savienot Eiropas enerģētikas infrastruktūru. Šie pagrieziena punkti ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķus klimata jomā.
Rezumējot, saules enerģijas panākumi 2025. gada jūnijā ne tikai iezīmē pagrieziena punktu ES elektroenerģijas ražošanā, bet arī parāda atjaunojamās enerģijas potenciālu. Politikas īstenošanai attīstoties, Eiropa drīz varētu būt uz vēl ilgtspējīgākas energoapgādes ceļa.