Skandāls SOS bērnu ciematā: bijušais darbinieks tiesā par seksuālu vardarbību
Sociālais darbinieks tiek tiesāts par seksuālu vardarbību pret zēnu. ÖVP aicina izveidot neatkarīgu komisiju.

Skandāls SOS bērnu ciematā: bijušais darbinieks tiesā par seksuālu vardarbību
Bijušais sociālais darbinieks tiek tiesāts Vīnē pēc tam, kad tika apsūdzēts par 14 uzbrukumu izdarīšanu zēnam 2021. un 2022. gadā. Šīs nopietnas apsūdzības attiecas uz seksuālām darbībām ar divpadsmit gadus vecu iemītnieku iestādē, kurā apsūdzētais strādāja par aprūpētāju. Tika teikts, ka darbības notikušas vismaz trīs reizes, kas notikušas gan bērna nomoda, gan miega laikā. Tas rada ne tikai juridiskus, bet arī dziļus ētiskus jautājumus. Kleine Zeitung ziņo, ka incidenti notikuši objektā, kam ir paredzēts nodrošināt bērnu aizsardzību un atbalstu.
Apsūdzības ir izraisījušas reakcijas politiskajā vidē. Vīnes ÖVP ģimenes pārstāve Sabīne Keri ir aicinājusi pilsētas valdību, kas sastāv no SPÖ un Neos, izveidot neatkarīgu komisiju. Šīs komisijas mērķis ir ne tikai sniegt atbalstu cietušajiem, bet arī darboties kā centrālais kontaktpunkts, lai novērstu līdzīgus incidentus nākotnē.
Priekšvēsture par bērnu labklājību un bērnu aizsardzību
Bērnu aizsardzība un viņu labklājības nodrošināšana ir galvenie sociālie un juridiskie jautājumi. Vācijā kopš 2000. gada ir tiesības uz nevardarbīgu izglītību, kas noteiktas Civilkodeksa (BGB) 1631. panta 2. daļā. Fizisks sods un psiholoģisks kaitējums ir nepārprotami aizliegti un pārkāpj ANO Konvenciju par bērna tiesībām. Valsts pienākums ir aizsargāt bērnus no viņu labklājības apdraudējuma, kā to nosaka Pamatlikuma 6. panta 2. daļas 2. teikums. Šie tiesiskie regulējumi paredzēti ne tikai bērnu aizsardzības nodrošināšanai, bet arī palīdzības un atbalsta sniegšanai problēmsituāciju risināšanā. bpb.de sniedz informāciju par notikumiem Vācijā un ar to saistītajiem izaicinājumiem bērnu aizsardzības sistēmā.
2022. gadā Vācijā tika reģistrēti aptuveni 62 300 bērnu apdraudēšanas gadījumi, kas ir augstākais līmenis kopš 2012. gada. Nolaidība bija visizplatītākais iemesls — 59%, kam sekoja psiholoģiska vardarbība (35%) un fiziska vardarbība (27%). Šie satraucošie skaitļi norāda uz nepieciešamību steidzami stiprināt bērnu tiesības un aizsardzību un veikt atbilstošus pasākumus, lai atbrīvotu bērnus no riskantām dzīves situācijām.
Rezumējot, pašreizējā Vīnes bijušā sociālā darbinieka gadījums ne tikai parāda individuālās traģēdijas, kas var rasties aprūpes iestādēs, bet arī aicina turpināt pārskatīt un stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas. Lieta varētu kalpot kā katalizators plašākām bērnu aizsardzības reformām.