Skolēni sūdzas par nepilnībām mediju izglītībā: AI un datu aizsardzība ir jau sen!

Skolēni sūdzas par nepilnībām mediju izglītībā: AI un datu aizsardzība ir jau sen!

Pašreizējā Vācijas Bērnu fonda ziņojumā ir skaidri norādīts, ka daudzi studenti Vācijā uztver ievērojamas nepilnības viņu mediju izglītībā. Aptauja, kurā piedalījās 3218 bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 17 gadiem, parādīja, ka vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzina, ka nav pietiekami informēti par iespējām un riskiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu.

Satraucoši daudz 63 procentu bērnu teica, ka viņi pārāk maz uzzināja par AI iespējām un briesmām skolā. Nepietiekami tiek risinātas arī tādas būtiskas tēmas kā datu aizsardzība, kā atzīmēja 52 procenti aptaujāto. Skolēniem pietrūkst arī telpas, kurās var eksperimentēt ar jaunajām tehnoloģijām, kas atspoguļojas 55 procentos atbilžu.

Dažādi priekšstati federālajās zemēs

Aptaujas rezultāti arī parāda ievērojamas atšķirības starp federālajām zemēm. Piemēram, Bavārijā 50 procenti respondentu apgalvo, ka skolā apgūst pietiekamas zināšanas par tehnoloģijām un digitālajiem rīkiem, savukārt Saksijā-Anhaltē to dara tikai 33 procenti. Šajos reģionos ir nopietnas atšķirības plašsaziņas līdzekļu izglītībā, jo īpaši saistībā ar AI.

Zinātniski nozīmīgs ir atklājums, ka jaunākie skolēni, īpaši sākumskolās, retāk apgalvo, ka ir apguvuši pietiekamas zināšanas par mākslīgo intelektu. Tikai 18 procenti sākumskolas skolēnu jūtas labi informēti. Aptauja liecina, ka zināšanas par medijiem un tehnoloģijām pieaug līdz ar vecumu. Starp jauniešiem vecumā no 15 līdz 17 gadiem 45 procenti jau ziņo par pietiekamām zināšanām.

Vācijas Bērnu fonda federālais rīkotājdirektors Holgers Hofmans uzsver situācijas steidzamību: "Tam ir jādod mums kaut kas, par ko padomāt, kad skolēni atzīst trūkumus skolu mediju izglītībā, piemēram, kad runa ir par datu aizsardzību un mediju atkarību." Viņš norāda, ka uz spēles ir liktas bērnu attīstības iespējas, veselība un demokrātiskā kompetence. Ir svarīgi, lai bērni būtu ne tikai pasīvi mediju patērētāji, bet arī varētu aktīvi veidot un kritiski apšaubīt saturu.

Izšķiroša nozīme ir izpratnei par to, cik svarīgi ir agrīni apgūt prasmes lietot digitālos medijus. Vecākiem ir arī pienākums uzraudzīt savu bērnu plašsaziņas līdzekļu lietošanu un norādīt viņus uz uzticamiem avotiem. Arī izglītības sistēmai ir jāveic uzlabojumi, lai izveidotu saprātīgu mediju izglītību, kas atbilst mūsdienu vajadzībām.

Aptauja ir daļa no Vācijas Bērnu fonda "Bērnu tiesību indeksa", kas tiks publicēts nākamgad un pēta ANO Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanu dažādās bērnu dzīves jomās. Lai uzzinātu vairāk par mediju izglītības rezultātiem un nozīmi, varat aizpildīt aptauju vietnē www.dkhw.de/kinderrechte-index-aktuell/medienbildung jālasa.