Putins atver durvis Merzam: cerēt uz mieru Ukrainas konfliktā?

Putins atver durvis Merzam: cerēt uz mieru Ukrainas konfliktā?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā paziņojumā paudis gatavību sarunām ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu (CDU). Putins sacīja, ka Krievija ir atvērta kontaktiem, ja Merzs vēlas viņam piezvanīt un runāt. Par to ziņoja oe24. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai šīs sarunas varētu novest pie nopietniem miera centieniem, jo ​​karojošās puses līdz šim nav spējušas vienoties par kompromisiem sarunu mēģinājumos.

Putins jau iepriekš ir paudis bažas par Vācijas kā vidutājas lomu Ukrainas konfliktā, uzskatot Vāciju kā Ukrainas valdības atbalstītāju un militāro darbību dalībnieci. No Krievijas viedokļa Vācija un citas Eiropas valstis nav neitrālas, lai gan Krievijas valdība būtībā ir gatava sarunām ar Eiropas valstīm.

Politiskie notikumi Ukrainas konfliktā

Kamēr Putins ir gatavs sarunām ar Merzu, Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko ziņo, ka 6000 līķu identificēšana, ko Krievija nodevusi Ukrainai, var ilgt līdz 14 mēnešiem. Klimenko apsūdz Krieviju tīšā identifikācijas apgrūtināšanā, jo vairākos līķu maisos tika atrastas ķermeņa daļas, ziņo n-tv.

Attiecībā uz Ukrainu starptautiskā līmenī pastāv dažādas politiskās kustības. Ir gaidāms NATO samits Hāgā, lai gan Kijevas "neatgriezeniskais ceļš" uz dalību NATO galīgajā komunikē nav minēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno ierasties uz NATO samitu, lai veicinātu iespējamo pamieru ar Krieviju. Turklāt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir atzīmējusi protezēšanas izdevumu pieaugumu Krievijā par 53 procentiem 2024. gadā, norādot uz notiekošo karadarbību.

Krievijas nostāja NATO un ES jautājumā

Diskusijās par Ukrainas turpmāko lomu starptautiskajā arēnā Kremlis tagad ir devis signālu, ka Krievija piekritīs Ukrainas dalībai ES, bet nepieņems dalību NATO, liecina Berliner laikraksts. Arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Putins ir gatavs nepieciešamības gadījumā personīgi risināt sarunas ar Zelenski. Šos nesenos paziņojumus varētu interpretēt kā daļu no plašākas Krievijas stratēģijas, lai saglabātu ietekmi un kontroli pār Ukrainas ģeopolitisko virzienu.

Turklāt Ukrainas izmeklētāji arestējuši piecus cilvēkus, kuri tiek apsūdzēti par sabotāžu Krievijas vārdā, vēl vairāk saasinot spriedzi starp abām valstīm. Nesenajos Krievijas uzbrukumos Kijevā gāja bojā 28 cilvēki un vairāk nekā 140 tika ievainoti, uzsverot miera procesa steidzamību.

Jāskatās, vai šīs Putina un Merza sarunas patiešām novedīs pie auglīga dialoga. Ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un Ukrainu un starptautiskās sabiedrības loma joprojām rada sarežģītu izaicinājumu, kas prasa gan diplomātiskus, gan militārus risinājumus.