Pistoriuss uzbrūk Trampam: Nepareiza Ukrainas politika apdraud mieru!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Aizsardzības ministrs Pistoriuss kritizē Trampu Ukrainas konfliktā un aicina palielināt Vācijas aizsardzības izdevumus.

Verteidigungsminister Pistorius kritisiert Trump im Ukraine-Konflikt und fordert erhöhte Verteidigungsausgaben für Deutschland.
Aizsardzības ministrs Pistoriuss kritizē Trampu Ukrainas konfliktā un aicina palielināt Vācijas aizsardzības izdevumus.

Pistoriuss uzbrūk Trampam: Nepareiza Ukrainas politika apdraud mieru!

Pieaugot spriedzei Ukrainas konfliktā, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss asi kritizējis bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Viņš apsūdz Trampu par nepareizu Ukrainas un Krievijas sarunu situācijas novērtēšanu un liek domāt, ka Ukrainas agrīnā dalības NATO noraidīšana un Krievijas teritoriālo pretenziju pieņemšana radīja sliktu sākuma pozīciju miera sarunām. "Tas nav noderīgi," sacīja Pistoriuss, kuram arī bija maz cerību uz pozitīviem rezultātiem no nesenās Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas. "Ir cerība uz mieru, kamēr notiek sarunas," viņš piebilda, lai gan Putina nosacījumi pamieram pašlaik nav pieņemami. oe24 ziņo.

Pašreizējā diskusijā par militāro atbalstu Ukrainai Pistoriuss uzsver, ka Vācijas sauszemes karaspēka nosūtīšana šobrīd ir izslēgta un tas netiek nopietni apspriests. Taču iekšēji tiek izstrādāti scenāriji laika posmam pēc kaujām Ukrainā. "Spekulācijas par iespējamu Bundesvēra izvietošanu pašlaik nav noderīgas, jo tām nav pamata," skaidroja militārais komisārs Högls. Ārlietu ministre Annalēna Bērboka arī NATO ārlietu ministru sanāksmes kuluāros pauda atbalstu "starptautiskajai klātbūtnei", lai nodrošinātu iespējamu pamieru, kas izraisīja dažādu politisko partiju kritiku. Deutschlandfunk ziņo.

Aizsardzības izdevumu palielināšana

Galvenā tēma diskusijā par Vācijas drošības stratēģiju ir aizsardzības izdevumu palielināšana. Pirmo reizi pēdējo trīs gadu desmitu laikā Vācija ziņoja, ka aizsardzības izdevumi NATO ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir 73,41 miljarda ASV dolāru ekvivalents, kas ir rekordliela vērtība Vācijai. Rekordaugstumi pēdējo reizi tika sasniegti 1992. gadā, kad arī izdevumi bija divi procenti no IKP, savukārt aukstā kara laikā šis rādītājs parasti pārsniedza trīs procentus. Saskaņā ar pēdējo publisko pārskatu par 2023. gadu, IKP rādītājs ir norādīts tikai 1,57 procentu apmērā, taču tas tiks pārskatīts, palielinot to nākamajos ziņojumos. Tagesschau ziņo.

Pistorius iestājas par aizsardzības izdevumu ikgadēju palielināšanu par 0,2 procentpunktiem no IKP. Raugoties ilgtermiņā, Vācija līdz 2032. gadam varētu palielināties no aptuveni 2% no IKP līdz aptuveni 3,5%. Šīs korekcijas atbilst jaunajām NATO vadlīnijām, kas tika pieņemtas pagājušajā vasarā, lai labāk sagatavotos Krievijas draudiem. Šajā kontekstā ietilpst arī Trampa iepriekš izteikumi, ka viņš nesniegs atbalstu sabiedrotajiem ar zemiem aizsardzības izdevumiem Krievijas uzbrukuma gadījumā, ko asi kritizēja ASV prezidents Džo Baidens. Tagesschau ziņo.