Vētras plūdu sezona apakšējā saksijā: salas cīnās ar būvlaukumu kavēšanos!

Vētras plūdu sezona apakšējā saksijā: salas cīnās ar būvlaukumu kavēšanos!

Lejas saksijas Ziemeļjūras piekraste arvien vairāk koncentrējas, jo vētru plūdu sezona ir jāmaksā un gatavojas piekrastes aizsardzībai rit pilnā sparā. Uzmanība ir īpaši vērsta uz Austrumu Frīzu salām Langeoog un Wangererooge, kur notiek kāpu aizsardzības pasākumi. Šie celtniecības darbi ir nepieciešami, lai salas apbruņotu pret gaidāmajiem vētras strauji.

Sagatavošanās vētru plūdu sezonai, kas parasti ilgst no oktobra līdz martam, progresē, bet pieminēto salu darbu kavē nelabvēlīgi laika apstākļi. To apstiprināja zemākā saksijas štata operācija ūdens apsaimniekošanai, piekrastes un dabas saglabāšanai. Krastu aizsardzība ir būtisks uzdevums laikā, kad vētras pieaugums var nodarīt ievērojamu kaitējumu.

Pašreizējie būvniecības projekti un to izaicinājumi

Langeoog pašlaik tiek paceltas jaunas smiltis, lai atjaunotu nolietotu piekrastes aizsardzību. Šī aizsargājošā kāpa ir būtiska aizsardzībai pret vētru plūdiem un vienlaikus nodrošina salas dzeramā ūdens ekstrakcijas zonu. Plānoti apmēram 450 000 kubikmetru smilšu, bet līdz šim ir mazgāti tikai aptuveni 300 000 kubikmetru. Pabeigšana varētu mainīties laika apstākļu dēļ līdz nākamajam gadam.

Wangererooge ietekmē arī laika apstākļi. Darbi šeit darbojas ziemeļaustrumu kāpās, kuras, domājams, aizsargā salu ciemata austrumu daļu. Šeit bija arī kavēšanās, bet kontinentālās daļas progress uzlabo vispārējo situāciju. Tādās jomās kā Krummhörn un Harlesiel, brieži palielinās un pastiprinājumi jau ir nesuši augļus.

Finansējums un resursi piekrastes aizsardzībai

Lejas saksijas valdība šajā sezonā ir arī paziņojusi par ievērojamām ieguldījumiem piekrastes aizsardzībā - kopumā šogad aptuveni 80 miljoni eiro, kas tiks nodrošināti kopā ar federālo valdību. Šīs investīcijas ir ļoti svarīgas piekrastes reģionu ilgtermiņa aizsardzībai, jo tās galu galā palīdz samazināt negaisa strauji radītos zaudējumus.

Vides ministrs Kristians Meijers uzsver, ka 80 miljonu eiro summa ir rekordliela summa, kas jāizmanto gan uzturēšanai, gan piekrastes aizsardzības paplašināšanai. Kaut arī precīza izdevumu sadale joprojām nav skaidra, jau ir acīmredzams, ka piekrastes aizsardzībai ir būtiska sadarbība starp federālajām un štatu valdībām.