Pēc plosīšanās Grācā: iekšlietu ministrs aicina ieviest stingrākus ieroču likumus!

Pēc plosīšanās Grācā: iekšlietu ministrs aicina ieviest stingrākus ieroču likumus!

Pēc traģiskās apšaudes Grācas skolā iekšlietu ministrs aicina Gerhards Kārners neizbēgamas sekas un juridiskās izmaiņas. Pašreizējo situāciju viņš raksturo kā “neizturamu”, īpaši datu aizsardzības noteikumus, kas liedz ieroču iestādēm piekļūt informācijai no pozīcijas iestādēm.

Diskusija par iespējamu šaujamieroču likumu pastiprināšanu ir kļuvusi asāka. Uzmanības centrā ir arī pastiprināta upuru aizsardzība un skolas drošības pasākumi. Kārners uzsver, ka Štīrijas Valsts Kriminālpolicijas birojam nepieciešams laiks nepieciešamajām izmeklēšanām. Viņš arī plāno divpusējas sarunas ar saviem ES kolēģiem no tādām valstīm kā Francija, Zviedrija un Čehija, kuras piedzīvojušas līdzīgus incidentus.

Starptautiskie incidenti un ieroču likumu izmaiņas

Francijā 14 gadus vecs students nesen nodūra skolotāja palīgu, savukārt 6000 somu pārbaužu laikā tika konfiscēti 186 naži. Reaģējot uz šādu vardarbību, prezidents Makrons aicina visā ES sociālajos medijos aizliegt bērnus, kas jaunāki par 15 gadiem. Uzbrukumā ar ieročiem Zviedrijā tika nogalināti desmit cilvēki, no jauna izraisot diskusijas par stingrākiem ieroču likumiem. Pēc šausmīgā incidenta Čehijā, kurā 24 gadus vecs students nošāva 14 cilvēkus, arī tur tika pastiprināti ieroču likumi.

Vācijā Federālā Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar projektu, lai mainītu ieroču likumu, kas pašlaik tiek saskaņots ar citām ministrijām. Šī ir 20. gadadiena kopš pirmās skolas apšaudes, kas 2002. gadā prasīja 16 cilvēku dzīvības Erfurtē, kam sekoja tālāki traģiskie notikumi Vinendenā un Hanau. Visiem šiem vainīgajiem bija pieejami legālie šaujamieroči. Šajā kontekstā Irēna Mihaļiča no zaļajiem uzsver privātīpašuma ieroču riskus un nepieciešamību rūpīgi izvērtēt ieroču likumus.

Mērķtiecīgas izmaiņas likumā

Vācijā plānoto likuma izmaiņu paziņotais mērķis ir liegt radikalizētiem vai garīgi slimiem cilvēkiem piekļuvi ieročiem. Vācijā aptuveni miljonam cilvēku likumīgi pieder ieroči, no kuriem lielākā daļa ir sporta šāvēji. No tiem aptuveni 1500 tiek turēti aizdomās par labējiem ekstrēmistiem. Satversmes aizsardzības birojs brīdina, ka arvien vairāk neonacistu mēģina iestāties šaušanas klubos, lai iegūtu ieročus.

Izmaiņas cita starpā paredz atvieglot ieroču apliecību izņemšanu un paredzētas, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp Satversmes aizsardzības biroju, ieroču iestādēm un policiju. Tomēr daudzi kritiķi baidās, ka legālo ieroču īpašnieki tiks stigmatizēti un notiks papildu birokrātija. Vēsturniece Dagmāra Elerbroka apgalvo, ka ieroču tiesības ir jāuzskata par priviliģētām tiesībām, uz kurām attiecas stingri noteikumi.

Aizsardzības pasākumi Eiropā un ASV

Līdzīgi centieni vērojami arī ASV, kur ASV prezidents Džo Baidens aicina ieviest stingrākus ieroču likumus pēc apšaudes Alenā, Teksasā. Notikums, kurā 33 gadus vecs vīrietis nogalināja astoņus cilvēkus, tostarp bērnus, atkal aktualizē ieroču vardarbības problēmu. Saskaņā ar ieroču vardarbības arhīva datiem ASV katru dienu ar šaujamieročiem tiek nogalināti vidēji 55 cilvēki. Līdz 2023. gada 8. maijam no šaujamieročiem un pašnāvībām bija miruši 14 798 cilvēki.

Debates par ieroču likumiem sniedzas pāri valstu robežām, un eksperti norāda, ka tikai noteiktiem pasākumiem, piemēram, lielas ietilpības žurnālu aizliegšanai, faktiski var būt izmērāma ietekme uz masu apšaudēm. Debates joprojām ir saspringtas, jo gan Eiropā, gan ASV turpinās vislabākā līdzsvara meklējumi starp drošības un ieroču likumiem.