Gaisa kvalitāte Līneburgā: smalko putekļu līmenis pārsniedz robežvērtības!

Gaisa kvalitātes vērtības Līneburgā tiks mērītas 2025. gada 7. janvārī. Zeppelinstrasse mērīšanas stacija parāda smalko putekļu daļiņu koncentrāciju līdz PM10 uz kubikmetru gaisa. PM10 robežlielums ir 50 mikrogrami uz kubikmetru, ko var pārsniegt 35 reizes gadā. Gaisa kvalitāti mēra, izmantojot trīs vērtības: cietās daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons.

Robežvērtības ir definētas šādi: Ar vērtībām virs 200 μg/m³ slāpekļa dioksīdam, 100 μg/m³ smalkiem putekļiem un 240 μg/m³ ozonam gaisa kvalitāte tiek klasificēta kā “ļoti slikta”. Vērtības starp 101–200 μg/m³ slāpekļa dioksīdam, 51–100 μg/m³ cietajām daļiņām un 181–240 μg/m³ ozonam tiek uzskatītas par “sliktām”. “Mērena” kvalitāte ir tad, ja vērtības ir no 41-100 μg/m³ slāpekļa dioksīdam, 35-50 μg/m³ cietajām daļiņām un 121-180 μg/m³ ozonam.

Gaisa kvalitātes mērījumi un ieteikumi

Mērījumu veic vai nu kā stundas vidējo rādītāju (slāpekļa dioksīds, ozons) vai kā stundas dienas slīdošo vidējo rādītāju (smalkie putekļi). Katru gadu ES notiek aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu smalko putekļu piesārņojuma dēļ. Ja gaisa kvalitāte ir slikta, jutīgiem cilvēkiem ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām, īpaši, ja gaiss ir ļoti slikts un slikts. Ja kvalitāte ir “mērena”, īslaicīga ietekme uz veselību ir maz ticama, taču jutīgas personas joprojām var ietekmēt. Ar “labu” vai “ļoti labu” nav sagaidāms veselības apdraudējums.

Vecgada vakara uguņošana veicina cieto daļiņu piesārņojumu, pat ja to daudzums nav ievērojams salīdzinājumā ar piesārņojumu visa gada garumā. Vecgada vakarā izdalās aptuveni 1500 tonnas smalko putekļu, kas atbilst 75% no gada daudzuma. Smalkos uguņošanas ierīču putekļus veido sīkas, neredzamas daļiņas, kas var kaitēt veselībai.

Turklāt smalko putekļu mērījumi, kas Vācijā veikti attiecībā uz PM10 kopš 2000. gada un attiecībā uz PM2,5 kopš 2008. gada, liecina, ka gada vidējās PM10 vērtības tagad ir no 15 līdz 20 µg/m³. Kopš deviņdesmitajiem gadiem šīs vērtības ir samazinājušās no 50 µg/m³. Mērījumu tīkla blīvums ir īpaši augsts lielpilsētu teritorijās daudzu emitentu, piemēram, satiksmes un rūpniecības, dēļ.

Ar laikapstākļiem saistītas svārstības ietekmē PM10 koncentrāciju, kas var palielināties īpaši sausās ziemās vai karstās vasarās. Kopš 2012. gada Vācijā nav pārsniegta gada robežvērtība 40 µg/m³. Tomēr tādā gadā kā 2006. gadā tika konstatēti ievērojami pārsniegumi intensīvu cieto daļiņu epizožu dēļ. 2023. gadā robežvērtība tika ievērota visās mērīšanas stacijās.

Svarīga ir arī atšķirība starp primārajām un sekundārajām cietajām daļiņām, jo ​​primārās daļiņas nāk tieši no tādiem avotiem kā satiksme vai rūpniecība, savukārt sekundārās cietās daļiņas rodas ķīmiskās reakcijās atmosfērā. Ilgstoša cieto daļiņu iedarbība var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības un plaušu vēzi.