Pieaugušo aizsardzības likuma kritika: Invalīdu padome brīdina par riskiem!

Pieaugušo aizsardzības likuma kritika: Invalīdu padome brīdina par riskiem!

Austrijā tiek apspriestas izmaiņas pieaugušo aizsardzības likumā kā daļa no 2025. gada budžeta pavadlikuma, kas sastopas ar ievērojamu pretestību. Austrijas Invalīdu padome ir skaidri izteikusies pret šīm plānotajām korekcijām, jo ​​tās potenciāli apdraud cilvēktiesību aizsardzību. Austrijas Invalīdu padomes prezidents Klauss Vidls norāda uz nepieciešamību izvairīties no pārsteidzīgām izmaiņām pieaugušo aizsardzības likumā, lai neapdraudētu progresu, ko panāk 2.pieaugušo aizsardzības likums.

Ierosināto likumdošanas izmaiņu galvenie punkti cita starpā ietver pieaugušo pārstāvības tiesā atjaunošanas termiņa pagarināšanu no trim līdz pieciem gadiem. Turklāt būtu jāpieņem lēmums par obligātās klīringa svītrošanu atjaunošanas procesā. Projektā iekļauta arī iespēja, ka advokātus un notārus var izmantot kā pilngadīgus pārstāvjus. Šīs izmaiņas Invalīdu padome uzskata par nepieņemamām, jo ​​tās liek apšaubīt cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Prasības un novērtēšanas process

Invalīdu padome aicina tieslietu ministri Dr. Annu Sporere aicina no projekta svītrot divus konkrētus punktus: atjaunošanas termiņa pagarināšanu (ABGB 246. pants) un obligātās klīringa svītrošanu (AußStrG 128. pants). Vidls uzsver, ka ir jāgarantē cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību aizsardzība, ko nopietni apšauba plānotie samazinājumi.

Būtiski ir arī tas, ka pie Pieaugušo aizsardzības likuma izvērtēšanas jau kopš 2024. gada vasaras strādā darba grupa Tieslietu ministrijā. Līdz ar to plānotie grozījumi ir tiešā pretrunā ar šīs darba grupas rezultātiem. Šajā kontekstā ANO Cilvēku ar invaliditāti tiesību ekspertu komiteja pēdējā valsts pārskatā 2023. gada augustā daudzās jomās saņēma rājienu, savukārt 2. Pieaugušo aizsardzības likums tika pozitīvi izcelts.

Starptautiskais konteksts un cilvēktiesības

Diskusija par pieaugušo aizsardzības tiesību aktiem Austrijā notiek, ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN-BRK). Šīs konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt cilvēktiesības un pamatbrīvības aptuveni 1 miljardam cilvēku ar invaliditāti visā pasaulē. Vācijā ANO CRPD tika ratificēta 2009. gada 24. februārī un stājās spēkā 2009. gada 26. martā, kā rezultātā notika paradigmas maiņa invaliditātes politikā un cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību atzīšana.

ANO CRPD nosaka tādas tiesības kā piekļuve izglītībai, darba pasaulei un kultūras dzīvei un regulē līdzdalību dažādās dzīves jomās. Dalībvalstīm ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumus par šo tiesību īstenošanas stāvokli, un tām aktīvi jāīsteno Konvencija. Šis pienākums parāda vajadzību pēc visaptverošas aizsardzības pret diskrimināciju un atstumtību, ko Austrijā varētu apdraudēt paredzētās izmaiņas pieaugušo aizsardzības likumā.

Jautājums par pieaugušo aizsardzības tiesību reformām ilustrē likumdošanas pasākumu būtisko lomu cilvēktiesību aizsardzībā un norāda uz šīs problēmas starptautisko raksturu, kā uzsver arī Vācijas Cilvēktiesību institūts. ANO CRPD saskaņotais mērķis joprojām ir nodrošināt, lai visiem cilvēkiem ar invaliditāti būtu vienlīdzīga un pilnīga piekļuve savām tiesībām un ka ir ieviesti nepieciešamie aizsardzības mehānismi.

Raugoties uz turpmākajiem soļiem, jāskatās, kā attīstīsies tiesiskā situācija un vai būs dialogs starp politisko lēmumu pieņēmējiem un invalīdu tiesību kustības pārstāvjiem.